„Kad sāks sakārtot pagasta graustus?", „Kādi būs jūsu pirmie trīs nākamajā gadā veicamie darbi?", „Vai Vestienā būs ģimenes ārsts?", „Kāds ir jūsu ģimenes stāvoklis?", „Kad atrisinās problēmas ar kanalizāciju?", „Kādēļ bērnudārza bērniem dienas vidū Vestienas centrā jānoskatās uz dzērājiem?", „Kāpēc tika nopļautas manas kaņepes?" – šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus trim pretendentiem uz Vestienas pagasta pārvaldes vadītāja amatu šotrešdien, 20. septembrī, uzdeva uz tikšanos ieradušies pagasta iedzīvotāji.
Laikrakstā jau informējām, ka uz vakanto Vestienas pagasta pārvaldes vadītāja amatu pieteicās 14 pretendenti, no kuriem uz otro kārtu jeb tikšanos ar iedzīvotājiem Madonas novada domes uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komiteja nolēma virzīt trīs – Mariku Zembahu, Rudīti Petrovicu-Zariņu un Gunāru Štrausu, kuri kupli apmeklētās tikšanās (uz aci vērtējot, Vestienas tautas namā bija ieradusies piektā daļa no aptuveni 600 pagasta iedzīvotājiem) laikā, kas ilga vairāk nekā divas stundas, iepazīstināja ar sevi, savu redzējumu par pagasta tālāko attīstību, kā arī atbildēja uz vestēniešu jautājumiem. Jāpiebilst, ka uz tikšanos bija ieradusies arī visa Madonas novada pašvaldības domes vadība – priekšsēdētājs Agris Lungevičs un viņa vietnieki Zigfrīds Gora un Ivars Miķelsons -, kā arī vairāki komitejas locekļi.
Prioritāte – skola
Marika Zembaha, iepazīstinot ar sevi, uzsvēra, ka ir dzimusi un uzaugusi Vestienas pagastā, un atzina, ka savu nākotni līdzīgi kā viņas bērni saista ar to. Jau 12 gadu Marikai Zembahai ir zemnieku saimniecība, kura nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, un šajā laika periodā arī gūta pieredze projektu rakstīšanā un finansējuma piesaistē, kas ir arī nozīmīga pārvaldes vadītāja darba sastāvdaļa. Ieskicējot prioritātes, Marika Zembaha minēja, ka centrālā no tām noteikti ir Vestienas pamatskola.
– Mācību iestāde, kurā šobrīd mācās aptuveni 50 bērnu, ir ļoti labā līmenī, un kvalitatīvu mācību procesu būtu iespējams nodrošināt arī lielākam bērnu skaitam. Skolai ir arī internāts, pēc kura ir liels pieprasījums. Vestienas pamatskolu bez lieliem ieguldījumiem būtu iespējams pārveidot par internātpamatskolu, kas nākotnē būs ļoti pieprasīts formāts, jo netrūkst problēmģimeņu, kā arī vecāku, kuri ilgstoši strādā citviet, līdz ar to ir grūti pastāvīgi pieskatīt bērnu, – norādīja Marika Zembaha.
Liekot akcentu uz sociālo vidi pagastā, Marika Zembaha pie problēmām minēja bērnu drošību. Saskaņā ar viņas veikto aptauju, bērniem vakaros ir bail atrasties ciemata centrā. Arī veselības aprūpes jautājums Vestienā līdz galam nav atrisināts. Lai gan ir feldšere, ne visas manipulācijas viņa vēlas veikt, līdz ar to iedzīvotājiem šā vai tā jāmēro ceļš uz Madonu. Sanāksmes tālākajā gaitā izskanēja gan pretendentiem, gan pašvaldības pārstāvjiem veltīts aicinājums meklēt Vestienas pagastam pastāvīgu ģimenes ārstu, taču, diskusijai vēršoties plašumā, noskaidrojās, ka daļēji pie fakta, ka nav ģimenes ārsta, vismaz tāda, kas ik pa laikam pieņemtu pagasta iedzīvotājus, daļēji vainojami paši vestēnieši, kuru aizskarošās attieksmes dēļ Ērgļu novada ģimenes ārste Līga Budze turpmāku sadarbību ir atteikusi.
Savā prezentācijā Marika Zembaha pievērsās arī pagasta vizuālajam tēlam.
– Brīžiem šķiet, ka Vestiena beidzas ar pagasta pārvaldes ēku, taču, pabraucot tālāk, redzam, ka pat centrs ir nekopts, un problēmas ir gan ar pagasta zemi, gan privātajiem īpašumiem, – minēja Marika Zembaha.
Pie iespējami ātrāk risināmiem jautājumiem viņa pieskaitīja arī centralizētās kanalizācijas sistēmas neesamību, kā rezultātā kanalizācijas ūdeņi no vairākām privātmājām ieplūst Ilziņa un Salāja ezerā, tādējādi degradējot vidi, ar kuru paši vestēnieši ikdienā tik ļoti lepojas.
Pie jau ilgākā periodā dzimušām, taču nerealizētām iecerēm Marika Zembaha pieskaitīja arī ideju par Ilstera dārza izveidi. Šis dārzs būtu pagasta lepnums, palīdzētu piesaistīt tūristus un veicinātu Vestienas atpazīstamību.
Attiecībā uz uzņēmējdarbību Marika Zembaha atzina, ka Vestienas pagasts tai ir piemērota teritorija un vairāki jauni uzņēmēji jau šīs iespējas ir apzinājušies un izmanto. Pagasta pārvaldei viņiem jānāk talkā.
„Nav skaistākas vietas par Vestienu"
Arī otra amata pretendente Rudīte Petrovica-Zariņa ir dzimusi un augusi Vestienā, kā arī darba mūžs pavadīts turpat pagastā, strādājot vairākos vadošos amatos. Šobrīd viņa vada vietējo ēdināšanas uzņēmumu un krogu. Līdzīgi kā Marika Zembaha, arī Rudīte Petrovica-Zariņa kā prioritāti izvirzīja atbalstu Vestienas pamatskolai.
– Žēl, ka skolēnu skaits mācību iestādē samazinās, taču kvalitāte tādēļ nedrīkst ciest. Mums visiem jāapzinās, ka skola ir pagasta pastāvēšanas būtiskākais priekšnosacījums – bez tās Vestienas pagasta nebūs, tādēļ mums visiem vajadzētu iedegties, strādājot pie skolas tālākās attīstības, – akcentēja Rudīte Petrovica-Zariņa.
Uz kādas tikšanās apmeklētājas repliku, ka par bērniem jau tiekot domāts, taču kā pagastā ir ar darba iespējām pieaugušajiem, pārvaldes vadītāja amata pretendente atbildēja, ka pagasta pārvalde nebūs tā, kas radīs iedzīvotājiem darbavietas, ja neskaita algotā pagaidu darba veicējus jeb tā dēvētos simtlatniekus.
Kā veicamos darbus pārvaldes vadītāja amatā Rudīte Petrovica-Zariņa ieskicēja dzīvojamā fonda sakārtošanu, mudinot dzīvojamo māju īpašniekus kooperēties un domāt par ēkas apsaimniekošanas formu. Vairāk uzmanības jāpievērš arī bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai, iekārtojot jauniešu centru, kas šobrīd palicis novārtā, tā, lai jaunieši tur varētu interesanti pavadīt pēcpusdienas, nevis klaiņotu pa ielām.
Sniedzot redzējumu par Vestienas pagastu, Rudīte Petrovica-Zariņa neslēpa, ka viņai nav skaistākas vietas par Vestienu un ka šādus vārdus ik pa laikam viņa ir dzirdējusi arī no pagasta viesiem, taču tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā – ciemata centrā esošā aleja ir jāsakopj, jānorobežo arī dīķis un jāierīko gājēju celiņi, kuru pagastā šobrīd nav.
– Daudzus darbus iespējams veikt, cieši sadarbojoties ar pašvaldības attīstības nodaļas speciālistiem, tai skaitā izstrādājot un ieviešot projektus, – sacīja Rudīte Petrovica-Zariņa.
Redzējums „no malas"
Atšķirībā no abām pārējām pretendentēm Gunārs Štrauss nav vestēnietis. Uz kaimiņos esošo Liezēres pagastu viņš atnācis no Pierīgas un par savām darbības jomām nosauca būvniecības projektu vadīšanu, nekustamo īpašumu attīstīšanu Rīgā un Jūrmalā, kā arī palīdzību lauksaimniecības zemes apsaimniekošanā (~ 2500 ha platībā) kādam zemniekam Kokneses novadā. No publikas atskanēja labi saprotams pārsteiguma pilns jautājums „Kā to visu var pagūt?", uz ko sekoja pārliecinoša atbilde „To var!".
– Mēs necenšamies Vestienas pagastam ievēlēt cilts vecāko, bet gan atrast cilvēku, kurš efektīvi spētu pārvaldīt pagastu, un man ir pieredze, kas šādam darbam nepieciešama. Esmu iepazinies ar pagasta situāciju, to izvērtējis un arī sapratis, kas ir tie darbi, kas būtu ātri veicami un kuri darbi jāveic ilgākā, iespējams, pat 10 gadu periodā, – norādīja Gunārs Štrauss.
Pie īstermiņā paveicamā Gunārs Štrauss pieskaitīja estrādes labiekārtošanas pabeigšanu, cilvēku dzīvību apdraudošo ēku iekonservēšanu, ja tas ir pašvaldības īpašums, savukārt, ja grausti ir privātās rokās – jāveic pārrunas ar īpašniekiem, lai tie savu īpašumu norobežo un padara bērniem nepieejamu. Gunārs Štrauss tikšanās laikā arī rosināja paplašināt interešu izglītības piedāvājumu, kas šobrīd pagasta bērniem ir ļoti ierobežots.
– Ja raugāmies uz ilgtermiņā veicamajiem darbiem – vispirms ir jābūt izstrādātai skaidrai stratēģijai un mērķim. Vestiena nav, piemēram, Bērzaunes pagasts, kuru šķērso šoseja, kam blakus var veiksmīgi būvēt lielas ražotnes. Šeit tas nenotiks, un labi vien ir, jo vide, kas ir lielākā pagasta bagātība, netiks sabojāta. Vestienas pagastam ir jāorientējas uz tūrismu un mazo biznesu. Kā to attīstīt? Man prātā ir divi koridori, kurus nepieciešams attīstīt. Viens – virzienā uz Rīgu (panākot, ka tiek noasfaltēts Kangaru ceļa posms), un otrs ir Vestienas pauguraine. Reģiona pašvaldībām kooperējoties, būtu iespējams veicināt tūristu piesaisti un sakārtot pagasta infrastruktūru. Tiktu radītas arī jaunas darbavietas, – norādīja Gunārs Štrauss.
Amata pretendents uzmanību vērsa arī uz iedzīvotāju skaita samazināšanos. Šo problēmu, viņaprāt, varētu risināt, piedāvājot jaunajām ģimenēm, kuras šobrīd dzīvo Rīgā un meklē dzīvesvietu ārpus tās, Vestienu kā pievilcīgu pagastu, kuru šim mērķim izvēlēties.
– Vestienai nav šie cilvēki jālūdzas, bet gan ar savu piedāvājumu jāstiprina viņos pārliecība, ka Vestienas pagasts ir tā vērts, lai te dzīvotu, – skaidroja Gunārs Štrauss.
Jautājumu netrūka
Vestēnieši, kas tik kuplā skaitā bija apmeklējuši tikšanos, nekautrējās uzdot savus jautājumus gan pretendentiem, gan pašvaldības pārstāvjiem. Tiesa, ne visi bija par tēmu. Diskusiju raisīja viena no plašākai publikai labāk zināmajiem pagastā rīkotajiem pasākumiem „Ezera skaņas" ietekme uz vietējo iedzīvotāju dzīvi. Secinājums – ne vienmēr tā ir pozitīva. Pašvaldības pārstāvjiem tika vaicāts, kādi projekti tiek un tiks īstenoti pagastā. Uz šo jautājumu izvērstu atbildi sniedza Agris Lungevičs. Spraiga vārdu apmaiņa bija arī saistībā ar alkohola lietošanu, dzērājiem, točkām un visu, kas ar to saistīts. Kandidātiem tika arī vaicāts, vai viņi pārvaldes vadītāja amatu varēs apvienot ar pašreizējo darbu.
Tikšanās noslēgumā vestēnieši savu atbalstu kādam no kandidātiem varēja paust arī, izrādot ovācijas. Skaļas (taču ne vienādi) tās bija visiem. Tālākā izšķiršanās par to, kuru no kandidātiem apstiprināt amatā, būs jau domes deputātu uzdevums.
22.09.2017.