Vakar tika sasaukta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ārkārtas sēde, lai apspriestu TV3 apraides pārtraukšanu „Lattelecom" interaktīvajā televīzijā. „Lattelecom" saistībā ar TV3 kanāla atslēgšanu jau saņēmis 800 iedzīvotāju zvanus.
Lielākoties cilvēki interesējušies par pašu faktu, bet daļa brīdinājusi, ka, iespējams, mainīs kabeļoperatoru. Kā skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, šajā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas. Viedokli, vai „Lattelecom" (51% akciju pieder Latvijas valstij), pārtraucot TV3 raidīšanu un samazinot nacionālo informatīvo telpu, rīkojies valsts interesēs vai tas ir tikai divu komersantu strīds, lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu un Ērgļu novada domes priekšsēdētāju Guntaru Velci.
Vairāk biznesa jautājums
– Es domāju, ka tas vairāk ir biznesa jautājums, vai komersanti spēj rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu un vienoties par apraides maksu. Diez vai tas šoreiz ir saistīts ar politisko nostāju, tas vairāk izskatās pēc divu komersantu strīda, – uzsver Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs. – To pat grūti komentēt, daudz kas ir atkarīgs arī no tā, kā to pasniedz. Mēs taču nezinām, kādi ir TV3 nosacījumi un vai netiek izvirzītas nereālas prasības. TV3 apraides pārtraukšanu ar 2. aprīli es pats pagaidām neesmu pārāk izjutis, kaut gan izmantoju „Lattelecom" interaktīvās televīzijas pakalpojumus. Bet televīziju es jau neskatos tik daudz, galvenokārt – tikai LTV un LNT. Paskatīties pārējos televīzijas kanālus īpaši laika nesanāk.
Viens prasa, bet otrs negrib maksāt
– Kad alkatība ņem virsroku pār veselo saprātu, tad arī rezultāts ir šāds. Ko citu lai saka, ja TV3 apraides pārtraukšana šajā gadījumā acīmredzami ir divu komersantu strīds – viens prasa tik, cik otrs negrib maksāt. Saeimai šajā situācijā ir diezgan grūti iejaukties, – akcentē Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. – Tas vairāk tomēr ir „Lattelecom" padomes ziņā, kam jāizlemj šādi jautājumi. Savā ziņā tā ir kauna lieta, ja akciju kontrolpaketes turētāja – Latvijas valsts – ir pieļāvusi šādu situāciju, jo kontrolpaketes turētājam, lai kas tas būtu, vienmēr pieder izšķirīgais vārds. Ja nespēj menedžēt šādas lietas, tas nozīmē, ka slikti tiek pārvaldīts uzņēmums. Tā no pilnvarnieku puses nav tik laba pārvaldība vai arī viņi nav līdz galam informēti, kaut ko nesaprot vai nespēj saprast, vai vienkārši negrib iejaukties un rīkoties.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA