Latviešu komponists un diriģents Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī Vestienas pagastā, miris 1973. gada 15. februārī Pueblo, Kolorādo, ASV.
– Apskatot mūsu tautas pagātni, neviens pētnieks vai vēsturnieks nekur nemin kājbumbas spēles iespaidu tautiskas apziņas izkopšanā, bet gan ikviens ar atzinību uzskata tautas dziesmu par ieroci, ar kuru vairāk nekā septiņsimt gadu mūsu senči ir aizstāvējuši un pasargājuši savu tautību un reizē ar to arī visu tautu no bojāejas. To izprazdami, jau pirmā Atmodas laikmeta darbinieki veicināja tautas dziesmas uzplaukšanu, dibinot korus, dziedāšanas biedrības, rīkodami Dziesmu svētkus, – sacījis Vestienas Aizkalnēs dzimušais Valdemārs Ozoliņš.
Vēstule liek rīkoties
Kādā piektdienas vakarā savā e-pastā saņēmu vēstuli: „Labvakar, Inese, sakarā ar pārvākšanos 81 gadu vecā tulkotāja Ziedone Sērmūkša pārdod lielu daļu no savas iedzīves, kuras starpā ir arī kultūrvēsturisks GENTSCH firmas antikvārs kabineta koncerta flīģelis (1880. gadi), kas ar numuru 1380 kādreiz tika pārdots komponista Ozoliņa ģimenei. Komponists devās emigrācijā, un instruments nonāca Ziedones, Valdemāra Ozoliņa audzēknes, īpašumā. Līdz pirmdienas rītam telpas jāatbrīvo."
Bija palikušas divas diennaktis laika. Vajadzēja rīkoties. Svētdienas pēcpusdienā flīģelis no līdzšinējā dzīvokļa tika aizvests un novietots tā pagaidu mājvietā.
Cienījamā kundze bija ļoti iepriecināta, nenovaldīja asaras, jo flīģelis atgriezīsies vietā, kur dzimis flīģeļa īpašnieks, – Madonas novadā. Ziedone Sērmūkša flīģelim līdzi atdeva komponista Valdemāra Ozoliņa 1947. gadā rakstītu vēstuli. Tā izbraukājusi Sibīriju, slēpta un glabāta kā liels dārgums.
Liecinās par Valdemāru Ozoliņu
Komponista un diriģenta Valdemāra Ozoliņa simtdivdesmitgadē viņa kabineta flīģelis „atbrauks" mājās. Flīģeļa atjaunošana izmaksās ap 2000 eiro.
Kopš 1914. gada Valdemārs Ozoliņš vadīja korus Pēterpilī, Maskavā, Latvijā, Vācijā un ASV. 1921. gadā viņš atgriezās Latvijā, iestājās konservatorijā profesora J. Vītola kompozīcijas teorijas klasē. Diriģēšanas mākslas iemaņas viņš papildinājis pie diriģenta Emīla Kupera un profesora Jāzepa Mediņa. Viņš ir dziedāšanas skolotājs Rīgas skolās, programmas sagatavošanā, virsdiriģents vairākos novadu dziesmu svētkos arī Vestienā un Ērgļos.
Kultūras fonds 1929. gadā komponistam piešķir prēmiju par dziesmu krājumu „Dziesmusauja".
Uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Trimdā radušās apmēram 70 kora dziesmu. Valdemārs Ozoliņš bija virsdiriģents I Vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos ASV, Rietumu krasta dziesmu svētkos ASV, Indianapoles novada dziesmu svētkos ASV, Čikāgā, Sietlā, ASV Vidienes dziesmu dienās Milvokos un Daugavas Vanagu dziesmu dienās.