Vista vai ola – kura bija pirmā? Durvis vai logi – kam augstāka vērte? Bez kā māja nav māja – bez durvīm vai bez logiem? Tu saki – svarīgākas ir durvis, un tev ir taisnība. Vakarā aizvērtas, tās algo tevi ar siltumu, drošību, patvērumu. No rīta atdarītas, kā ordeni piesprauž pie krūtīm jaunu dienu.
Ak, tomēr logi? Tu ar putām uz lūpām ņemies man iegalvot – ko nevar pa durvīm, vienmēr iespējams caur logu? Logs ir izeja. Logs ir ieeja. Logs ir ceļš. Atkal taisnība.
Vai māju bez logiem kāds sauktu par māju? Kas tā būtu par svētnīcu –
bez logiem? Vien būcenis, tumšs, kam aizliegta apvāršņa, Tālas Malas, Augstas Debess apjausma.
Logi tās pašas durvis vien. Durvis, kas šķir mikrokosmu no makrokosma. Logs tas pats slieksnis vien ir. Rau, Gaisma jau ceļ kāju pār logu kā slieksni un kāpj istabā, svētnīcā un katedrālē, ko sevī katrs ceļam, kā protam. Logs ir spogulis, kas atstaro, izstaro. Pasauli manī un mani pasaulē.
Ikviens Logs – lappuse Garīgās Skaidrības Grāmatā, uzrakstītā ar atblāzmas burtiem.
Rakstniecei Ilzei Indrānei nu ir Divpadsmit Logi, ko mums piedāvāt, – tik dažādi, tik laistīgi, plaši atvērti. Tie ir arī Izcirsti Logi. Ne vairs uz Eiropu (tas sen izdarīts!), bet uz Ticību.
Es lasu apgādā „Nordik" izdoto stāstu krājumu „Divpadsmit logi" pirmo, otro un trešo reizi, bet atdarītie Logi nepārstāj zaigot aizvien jaunā krāsā, nebeidz laistīties citā tonalitātē. Kā pa durvīm, kā pār slieksni es kāpju Mistērijās un spoguļojos no pārsteiguma Baltās Atklāsmēs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.12.2012.
Autore: LINDA ŠMITE
OĻĢERTA SKUJAS foto