Šodien, 27. septembrī, Madonas novada pašvaldības domes uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komiteja izlems, kurus no pretendentiem uz šobrīd vakantajiem Vestienas un Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāja amatiem virzīt uz izvērtēšanu dienu vēlāk notiekošajā domes sēdē, kurā, domājams, tiks pieņemts galīgais lēmums, līdz ar to noslēgsies plašu publicitāti ieguvušais pārvaldes vadītāju izraudzīšanās process, kuru pavadīja gan rekordliels pretendentu skaits, gan aktīva sabiedrības iesaiste, vācot parakstus un rīkojot piketu.
Jau informējām, ka pagājušajā trešdienā savus pārvaldes vadītāja amata kandidātus klātienē uzklausīt un iztaujāt varēja Vestienas pagasta iedzīvotāji, savukārt dienu vēlāk līdzīga tikšanās tika rīkota arī Bērzaunes pagastā – Sauleskalna tautas namā.
Uz Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāja amatu sākotnēji bija pieteikušies 13 pretendenti, taču tālākai izvērtēšanai saskaņā ar komitejas lēmumu kvalificējās četri – Dzintra Karavaičuka, Raimonds Aizstrauts, Edgars Lācis un Dairis Roģis, kas savu kandidatūru atsauca, līdz ar to uz tikšanos ar bērzauniešiem 21. septembra vakarā ieradās trīs pārējie pretendenti.
Līdzīgi kā Vestienā, arī Sauleskalnā uz tikšanos bija ieradušies liels skaits iedzīvotāju, un gandrīz visas pieejamās sēdvietas tautas namā bija aizņemtas.
Pretendentu uzrunās, kā arī vairākos iedzīvotāju jautājumos ieskanējās tas, ka pagasts šobrīd dzīvo divās kaut arī tuvu esošās, tomēr vienlaikus nodalītās zonās – Bērzaunes ciemats un Sauleskalna ciemats, kuru iedzīvotājiem pietrūkst savstarpējo kontaktu.
Dzintra Karavaičuka, uzrunājot uz tikšanos sanākušos iedzīvotājus, atzīmēja, ka ar prieku var vērot pagasta jaunos vecākus, kuri kopā ar atvasēm pastaigājas pa gājēju celiņu, kas ved no Bērzaunes ciemata uz pamatskolu.
– Jācer, ka kopīgiem spēkiem izdosies realizēt projektu, kā rezultātā izveidosies arī garāks gājēju celiņš, kas savienos Sauleskalnu ar Bērzauni, lai gājēji varētu droši šeit pārvietoties, – norādīja Dzintra Karavaičuka.
Pretendente uz Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītāja amatu aizskāra arī otru šajā vakarā bieži pieminētu tēmu – pagasta bērnudārza un pamatskolas nākotne.
– Bērnudārzs ir ļoti patīkama vieta mūsu mazuļiem, taču jādomā, kā to padarīt vēl pievilcīgāku, skaistāku. Jārūpējas, lai mūsu jaunā paaudze uzaugtu skaistā, sakoptā vidē un, kas pats būtiskākais, lai jaunie vecāki ar lepnumu varētu teikt, ka ved savus bērnus uz „Vārpiņu", nevis citu bērnudārzu. Runājot par Bērzaunes pamatskolu – šobrīd pamatskolām tuvojas pārmaiņu laiks. Ja būsim stipri, nodrošināti ar mācībspēkiem, varēsim būt droši par savu nākotni un pastāvēt par Bērzaunes pamatskolu. Ja kāds no šiem stūrakmeņiem sabruks – kaut kas no pagasta ies zudībā, – minēja Dzintra Karavaičuka.
Bērzaunes pagastu kopumā viņa nodēvēja par pērli, kas atrodas Madonas pievārtē. Pagastu raksturo bagātīga kultūrvēsturiskā vide, dabas objekti un lieliski, uzņēmīgi cilvēki, kas spēj radīt fantastiskas lietas. To visu nepieciešams celt saulītē, lai tūristiem, kuri apmeklē pagastu, būtu vēlme to apciemot atkārtoti.
– Domājot par pagasta attīstību, nedrīkstam aizmirst tos cilvēkus, kuri nedzīvo pagasta centrā. Tās ir ģimenes, kur nereti divas vai pat trīs paaudzes ir nodarbinātas lauksaimniecībā un dod pienesumu pagasta attīstībā. Šiem cilvēkiem, jo īpaši jaunajiem zemniekiem, nepieciešams palīdzēt, – sacīja ZS „Sveķi" saimniece.
Dzintra Karavaičuka uzrunā akcentēja arī vēl kādu tikšanās gaitā bieži piesauktu Bērzaunes pagasta problēmjautājumu, proti, dzīvojamo fondu jeb, precīzāk, tā trūkumu, kas ir viens no šķēršļiem, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu pagastā.
"Cilvēki vēlas pārmaiņas"
Raimonds Aizstrauts, kura atbalstam daži pagasta iedzīvotāji pat rīkoja piketu Madonā, atzina, ka ir gandarīts redzēt, ka tikšanās ir tik kupli apmeklēta, jo tas liecina, ka pagasta iedzīvotāji vēlas redzēt pārmaiņas un ir paši gatavi iesaistīties, lai tās notiktu.
Raimonds Aizstrauts minēja, ka Bērzaunes pagasta attīstībā liela nozīme ir tūrisma jomai. Šobrīd tūristu plūsma vēl nav plaša, taču nākotnē tūrisma ceļš noteikti vedīs Gaiziņa virzienā, tādēļ jārūpējas gan par tūristiem pievilcīgas vides veidošanu, gan par tiem pieejamajiem pakalpojumiem, pēc kuriem pieprasījums varētu tikai pieaugt. Otrs attīstības virziens ir uzņēmējdarbība.
– Pagastā ir spēcīgi gan mazie, gan lielie uzņēmumi, un pagasta pārvaldei ir jāinteresējas, kādas ir to vajadzības. Lielākais mīnuss, manā skatījumā, šobrīd ir dzīvojamā fonda trūkums. Darbavietu ir daudz, taču darbinieki ir spiesti uz darbu braukt no pilsētas un citiem novada pagastiem, tikai tādēļ, ka trūkst dzīvokļu. Atrisinot mājokļa jautājumu, iedzīvotāju skaits pagastā noteikti pieaugtu, it īpaši, ja pastiprinātu uzmanību pievērstu jaunajām ģimenēm, kas ir mūsu pamatvērtība. Pagastā ienākot bērniem, tas automātiski nozīmē to, ka viņi ies bērnudārzā un arī skola būs piepildīta, un zudīs pamats viedoklim, ka Bērzaunes pagasts varētu neattīstīties, – skaidroja Raimonds Aizstrauts.
Apstiprināšanas gadījumā viņš solīja arī pastiprinātu uzmanību pievērst dažādu projektu izstrādei, ar kuru palīdzību pagastam var piesaistīt investīcijas. Raimonds Aizstrauts norādīja, ka viņam ir pieredze šādu projektu izstrādē, kā arī gadu gaitā veidojusies veiksmīga sadarbība ar ārvalstu partneriem, kas, iespējams, arī būtu ar mieru investēt Bērzaunē.
Bērzaunes pagasts nav tikai abi lieli ciemati. Tajā ir arī lauku teritorija, kurai Raimonds Aizstrauts solīja piegriezt lielāku vērību. Lielākoties tas saistās ar šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku pieejamību dažādiem pakalpojumiem. Nav noslēpums, ka lauku teritorijā dzīvo daudz vecu cilvēku un ne katram ir savs transporta līdzeklis, lai nokļūtu pagasta vai novada centrā, tādēļ pašvaldībai iespēju robežās ir jānodrošina šo iedzīvotāju nokļūšana vai nu pie ārsta, vai uz aptieku, vai citu pakalpojumu saņemšanas vietu.
Raimonds Aizstrauts, iepazīstinot ar savu redzējumu par pagastu, uzsvēra, ka nepieciešams arī rīkot regulāras tikšanās starp pagasta pārvaldes vadību un iedzīvotājiem, kurās tiktu pārrunāti aktuālie jautājumi, kā arī meklēti risinājumi problēmām. Šādas tikšanās varētu notikt vismaz reizi divos mēnešos.
Prioritāte – uzņēmējdarbība
Arī Edgars Lācis savas uzrunas sākumā iezīmēja pagasta ģeogrāfisko sašķeltību, kas veicina arī iedzīvotāju atsvešināšanos.
– Jā, mēs esam divi ciemati, taču es ļoti vēlētos redzēt, ka Bērzaunes iedzīvotāji apmeklē pasākumus Sauleskalnā un otrādi. Gājēju celiņš, kas tiek veidots, varētu atvieglot šo nokļūšanu vienam pie otra, – sacīja Edgars Lācis.
Tiesa, tālāk tikšanās gaitā jau izvērsās plašāka diskusija ar iedzīvotājiem – gan par gājēju celiņu, par kuru joprojām nav skaidrs, gar kuru ceļa pusi tas ies, gan pašu nesen asfaltēto ceļu, kas savieno Bērzauni ar Sauleskalnu.
Kā pirmo savā vīzijā par Bērzaunes pagasta attīstību Edgars Lācis ierindoja uzņēmējdarbību.
– Ja ir stipri uzņēmēji, kuri spēj savu darbību organizēt tā, lai varētu atļauties par pienācīgu samaksu algot kvalificētus darbiniekus, arī pagastam ir labākas attīstības iespējas. Pagastā ir lieliski piemēri gan mazajam, gan lielajam biznesam, kas spēj darboties lauksaimniecībā, kokapstrādē u. c. jomās. Pārvaldes uzdevums jau ir šos cilvēkus aktivizēt un darboties saskaņā ar pagasta iedzīvotāju interesēm. Viens no centrālajiem jautājumiem, kas skar pagasta iedzīvotāju intereses, noteikti ir pamatskolas nākotne. Skola, kas atrodas Bērzaunē, šobrīd ir pārpildīta, taču vienlaikus Sauleskalnā darbojas bērnudārzs, kura ēka nav pilnvērtīgi noslogota, līdz ar to jau vairākus gadus ir aktuāls jautājums par iestāžu apvienošanu vai pārcelšanu. Šim jautājumam jārod risinājums, jo, ja nespēsim apmierināt vecāku pieprasījumu pēc vietējās mācību iestādes, viņi savus bērnus sūtīs mācīties uz citu skolu. Ja nodrošinām bērniem iespēju mācīties pagastā, vienlaikus veicinām viņu piesaisti pagastam, un, kas zina, daļa no viņiem šeit var palikt uz dzīvi un veidot ģimeni, līdz ar to mazinot bažas, ka iedzīvotāju skaits pagastā turpinās strauji samazināties, – savu redzējumu par pagasta attīstību pauda Edgars Lācis.
Līdzīgi kā ar ceļiem, arī skolas jautājums turpmākajā diskusijā tika plaši iztirzāts, un no iedzīvotāju reakcijas nebija skaidri nojaušams, kādu tālākās attīstības virzienu viņi atbalsta vairāk. Tiesa, kopējais noskaņojums liecināja, ka tā vai citādi skaidrībai par skolas nākotni vienā vai otrā vietā ir jābūt. Šajā diskusijā iesaistījās arī Bērzaunes pamatskolas direktore Ilga Gailuma, kas neslēpa, ka sporta zāles un telpu trūkums skolā ir problēma, ar kuru jāsaskaras gan skolēniem, gan pedagogiem, kuriem nav metodiskā kabineta.
Arī Edgars Lācis, iepazīstinot ar savu redzējumu, akcentēja tūrisma nozīmi pagasta attīstībā. Patlaban skaisti un sakopti īpašumi pagastā mijas ar graustiem. Kā labāko ilustrāciju tam viņš minēja atjaunoto Bērzaunes baznīcu, kurai pāri ceļam pretī atrodas visai nolaista vecā kroga ēka. Edgars Lācis norādīja, ka pašvaldībai jānāk pretim privātīpašniekiem, kas nonākuši grūtībās un nespēj savus īpašumus sakārtot.
– Šādu objektu esamība pagastā mums visiem godu nedara, – piebilda Edgars Lācis.
Vēlēšanu atmosfēra
Pēc pretendentu uzrunām un iepazīstināšanas ar savu redzējumu iespēja uzdot savus jautājumus bija arī iedzīvotājiem. Līdzīgi kā dienu iepriekš Vestienā – to netrūka, un ne visi bija saistībā ar pārvaldes vadītāja amata pienākumiem. Sakāpinātas emocijas raisīja jau pirmais jautājums par pagasta kultūras un sporta darba organizatora Kristapa Šķēla darbību, kuru amata pretendenti vērtē neviennozīmīgi. Diskusijā aktīvi iesaistījās arī pats Kristaps Šķēls, vaicājot pretendentiem, vai viņi zinot, cik pasākumu gada laikā pagastā viņš organizējis, un cik no tiem pretendenti ir apmeklējuši, lai varētu objektīvi spriest par to kvalitāti. Šis jautājums sasaucās ar kāda iedzīvotāja aicinājumu pārskatīt pārvaldes štatu sarakstus un optimizēt pārvaldes darbinieku skaitu. Tiesa, lielākoties gan jautājumi skāra divas jau iepriekš minētās tēmas – ceļus un Bērzaunes pamatskolu.
Bērzaunes pagasta iedzīvotājs Andris Tkačenko pēc tikšanās ar pretendentiem „Staram" atzina, ka neko jaunu no kandidātiem uz pārvaldes vadītāja amatu nav saklausījis.
– Mana attieksme pret šo procesu ir vienkārša. Ir amata nolikums, ir pieteikšanās uz amatu, kas ir saistīts ar izpildvaras funkciju pildīšanu pagastos, ir amata apraksts, kas nosaka, kas ir un kas nav pārvaldes vadītāja kompetencē, un attiecīgi cilvēkam, kurš tiks apstiprināts amatā, būs saskaņā ar to jāstrādā. Vienlaikus es neuzskatu, ka pārvaldes vadītājs būtu tikai kā izkārtne. Ja mūsu ievēlētie domes deputāti ir izlēmuši, ka pagastos jābūt šādai amata vietai, un to ieņem cilvēks, kurš uz vietas pagastā pildīs domes pieņemtos lēmumus, viņu pienākums ir izraudzīties labāko pretendentu, kurš to spēj darīt. Ja šis cilvēks spēj strādāt atbilstoši nolikumam – lieliski, ja ne – ņemam nākamo, – racionāli pret kandidātu izraudzīšanos attiecās Andris Tkačenko.
Vaicāts par diskusijas kvalitāti, bērzaunietis atzina, ka to var izvērtēt pēc tā, vai pretendents prot gramatiski pareizi formulēt savu domu, vai savā uzrunā nepiedzejo klāt ko lieku, kas labi skan, taču vienlaikus nav izpildāms.
– Protams, grūti atturēties no solījumiem, jo „kā var nesolīt?", taču neviens kandidāts savā uzrunā neapstājās pie tā, ka pateiktu: „Es darīšu to, ko man liek amata apraksts." Viss. Šie cilvēki pretendē uz amatu, kuram ir skaidri un gaiši uzrakstīti spēles noteikumi. Šīs nav vēlēšanas, lai gan diskusijā brīžiem sāka izklausīties, ka ir, – savu viedokli pauda Andris Tkačenko, neslēpjot, ka viņu apmierinātu ikviens no pretendentiem, ja tas darītu savu darbu.
27.09.2017.