Šobrīd ir moderni runāt par izdevumu pārskatīšanu un optimizēšanu, taču diemžēl bieži vien šo pirmo soli pretim ietaupīšanai nākas spert vidusmēra cilvēkiem, nevis kvantitātes ziņā apjomīgām ministrijām un aģentūrām.
GE Money Bank Naudas plānošanas centrs un „Neatkarīgā Rīta Avīze" ar savu pirms mēneša uzsākto testu ģimenēm vēlas pierādīt, ka, nedaudz vairāk piedomājot pie sava ģimenes budžeta, ir iespējams ne tikai izvilkt mēnesi no algas līdz algai, bet pat iekrāt kādu latu.
Šajā vasarā ar katru mēnesi kļuva arvien skaidrāks, ka rudens un ziema daudziem sagādās lielus pārbaudījumus finanšu jomā. Ja treknajos gados budžeta plānošana šķita vairāk tāds kā modes untums, tad tagad tā ir ikdiena. Likumsakarīgi – tagad, siltajā, ne apkures laikā, ir nedaudz vieglāk sākt veidot uzkrājumu. Testa doma ir diezgan vienkārša: tiek iesaistītas trīs ģimenes ar atšķirīgiem ģimenes modeļiem, dzīvesvietām, bet ar vairāk vai mazāk līdzīgiem ienākumiem. Sākot no 1. jūlija, trīs mēnešu garumā šīs ģimenes pēc saviem ieskatiem mēģinās ietaupīt naudas līdzekļus un novirzīt tos GE Money Bank Iespēju kontā. Testam sākoties, tika uzskaitīti katras ģimenes ienākumi un izdevumi. Uzvarēs un ar GE Money Bank atbalstu 500 latu balvu iegūs tas dalībnieks, kas testa laikā noguldījuma kontā būs ieskaitījis visvairāk naudas attiecībā pret saviem ienākumiem. Jāpiebilst, ka eksperti vērtēs reālu budžeta pārstrukturizēšanu un naudas līdzekļu ietaupīšanu, nevis kāda iespēju aizņemties lielāku vai mazāku summu no citiem avotiem. Tāpat arī atbalstītāja banka neliedz ekspertu konsultācijas eksperimenta dalībniekiem. Testa mērķis – triju mēnešu laikā iekrāt summu, kas līdzvērtīga viena mēneša ienākumiem.
Prātīgi tērēts arī iepriekš
Šajā eksperimentā ir iesaistījusies Upenieku ģimene no Rīgas, Medņu ģimene no Valmieras un Skujiņu ģimene no Cesvaines. Skolotāja Sanda Skujiņa atklāja, ka viņas ģimene – vīrs un divi bērni – vienmēr esot domājuši, kur un kā nauda tiek tērēta. Šajā eksperimentā piedalīties piekrituši tāpēc, lai pārbaudītu sevi, un konkurss, protams, esot papildus motivācija.
– Nauda ir jātaupa jebkurā gadījumā, un šis tests ar balvu uzvarētājam ir kā papildus stimuls pārbaudīt, cik vajadzīgi vai nevajadzīgi nauda reizēm tiek tērēta. Taču mūsu ģimenē pat bērni vienmēr ir zinājuši naudas vērtību. Eksperimenta ietvaros daudz aktīvāk krājam čekus par izdarītajiem iepirkumiem, un arī bērni pēc veikala apmeklējuma paši vienmēr atnes čekus. Tas priecē, ka šādā veidā, varbūt vairāk azarta dēļ, arī bērni iesaistās taupīšanā, – pastāstīja Sanda Skujiņa. Jautāta, kādi ir viņas ģimenes paņēmieni, ar ko veidot uzkrājumu, viņa atbildēja, ka sākumā esot bijuši divi varianti: vai nu, saņemot ienākumus, uzreiz nolikt vajadzīgo summu un tērēt tikai atlikušo, vai vienkārši dzīvot taupīgāk. Beigās tomēr izvēlēts otrs variants. Viņa gan atzina, ka šāda plānošana ir teju vai kā grāmatvedes darbs, tāpēc veiksmīgi to var veikt tagad, kad viņai ir atvaļinājums. Sanda Skujiņa komentēja uzkrājumu veidošanas eksperimentu: – Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka izvēlētas dažādas ģimenes: mums ir divi, Upeniekiem – viens bērns, bet Medņu ģimenei bērnu nav. Arī vide, no kuras nākam, ir atšķirīga: mēs pārstāvam mazpilsētu vai laukus, viena no ģimenēm – lielāku pilsētu, un Upenieku ģimene – galvaspilsētu. Tādējādi būs interesanti redzēt, kā atšķīrās prioritātes katrai ģimenei.
Pagaidām Skujiņu ģimene esot iekrājusi vairāk nekā cerēts, taču pirms laika sapriecāties nedrīkst, jo septembrī bērni jālaiž uz skolu un jāsāk domāt par siltumu vēsākos vakaros.
Šo ģimeni iepriecinot tas, ka arī radi un draugi interesējas par viņu pieredzi un uzdod jautājumus.
Autors: LAURA VOITIŅA