Ministru kabinets pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumu projektu likumā „Par tiesu varu", kas paredz 2010. un 2011. gadā samazināt tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba samaksu vēl par aptuveni 12%. Jāatgādina, ka par 15% tiesnešu finansējums ir samazināts jau ar 1. jūliju. Speciālisti publiskajā telpā ir norādījuši, ka, veicot atkārtotu tiesnešu darba samaksas samazinājumu, var tikt ietekmēts tiesu neatkarības princips.
Grozījumu projekts skar ne tikai tiesnešu mēneša amatalgu, bet arī viņiem izmaksājamās prēmijas, kā arī tādas sociālās garantijas kā pabalstus, kompensācijas un apdrošināšanu, paredzot, ka 2010. un 2011. gadā tās tiek noteiktas atbilstoši likumam „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu".
Tiesneši raksta vēstuli
Protestējot pret politiķu rīcību ekonomiskās krīzes laikā un par šīs rīcības ietekmi uz tiesu varu, tostarp arī centienus grozīt tiesnešu amatalgas aprēķināšanas mehānismu, vairāki tiesneši nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai. Tajā tika minēts, ka, izstrādājot un apspriežot jauno atalgojuma sistēmu, netiek ņemti vērā pamatoti tiesnešu iebildumi. Tās izstrādē nav ticis pieaicināts neviens tiesu varas pārstāvis, kā arī nav notikušas nekādas konsultācijas ar tiesu varu. Ministru kabineta piedāvātās algas vēstules autoru skatījumā nevar nodrošināt tiesnešu neatkarību un neatbilst viņu profesionālajām spējām. Latvijas tiesnešu atalgojums jau tā ir viens no viszemākajiem Eiropā un šīs profesijas pārstāvjiem „treknie gadi" nekad nav bijuši. Pirmās instances tiesnešu alga ir divas vai trīs reizes zemāka nekā valsts pārvaldē strādājošam juristam.
Tiesneši arī uztraucas, ka valsts budžeta plānošana un ar to saistīto likumu apspriešana un pieņemšana attiecībā uz tiesu sistēmu nenotiek demokrātiskā un tiesiskai valstij atbilstošā veidā. Lēmumi tiek pieņemti aizmuguriski, informācija par to pieņemšanas gaitu un pamatojumu tiek slēpta.
Samazinājums ir ievērojams
Tiesa, kā pastāstīja Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis, pēc pēdējās informācijas tiesnešu atalgojums no vienotās amatpersonu algu sistēmas saraksta tomēr ir izņemts, lai gan garantijas, ka tas sarakstā netiks ierakstīts no jauna, nav.
– Tiesnešu atalgojums līdz šim tika regulēts ar atsevišķu likumu, tādējādi nodrošinot zināmu neatkarību. Ja saskaņā ar Finanšu ministrijas projektu mūs iekļautu kopējā amatpersonu algu sistēmā, tad mēs būtu finansiāli atkarīgi no Ministru kabineta jeb otrās varas. Acīmredzot izrādītais pretspars ir bijis pietiekams un šī iecere nav īstenojusies. Tas gan nenozīmē to, ka tiesnešu atalgojums netiks samazināts, jo par minētajiem 27% algas būs mazākas, un, ja pieskaita nesamaksātos atvaļinājuma pabalstus un prēmijas, tad šis skaitlis ir vēl ievērojami lielāks, – norādīja Aldis Stienis.
Vaicāts, vai šis atalgojuma samazinājums atstās ietekmi uz tiesu darbu un neatkarību, tiesas priekšsēdētājs atbildēja, ka tam nevajadzētu notikt, taču riska faktors pastāv.
– Tiesneši ir tādi paši iedzīvotāji kā visi pārējie. Arī mēs esam saistīti ar ekonomisko situāciju, kādā atrodas valsts. Tomēr atšķirība ir tā, ka tiesneša darbs mums var būt vienīgais, nekādu papildu darbu vai ienākuma avotu nedrīkst būt. Mums arī nav politiskās ietekmes, jo tiesnesis nevar būt partijas biedrs un iesaistīties politikā. Mūs apstiprina bez termiņa ierobežojuma, un mēs ar to rēķināmies, tāpat kā rēķināmies ar konkrētu atalgojumu un no tā aprēķināto pensiju. Lielākā daļa tiesnešu saprot, ka viņu darba dzīve būs saistīta vienīgi ar tiesu sistēmu, kuras ietvaros varēs veidot karjeru. Protams, teorētiski tiesnesis, atstājot darbu, var nodarboties ar kaut ko citu, taču tas ir ļoti grūti. Pat ja viņš kļūst par advokātu, no ētikas viedokļa ir ļoti problemātiski piedalīties sēdēs, kuras iztiesā tavi bijušie kolēģi. Līdz ar to tiesneši strādāja un paļāvās uz zināmu finansiālo un sociālo stabilitāti un drošību un tāpat kā daudzi citi iedzīvotāji, plānojot savu nākotni, ņēma kredītus. Diemžēl, saskaroties ar ievērojamu atalgojuma samazinājumu, ne vienam vien rodas grūtības. Pieļauju, ka tiesnešiem ir psiholoģiski smagi skatīt parādu piedziņas lietas par labu bankām un citiem prasītājiem, zinot, ka iespēja, ka pats pēc laika var atrasties atbildētāja vietā, nav izslēgta, – par nepatīkamajiem aspektiem tiesneša darbā runāja Aldis Stienis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto