Pagājušajā ceturtdienā uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušies politiskās apvienības „Par labu Latviju" (PLL) deputātu kandidāti.
Iedzīvotāji varēja izmantot iespēju pavaicāt sev nozīmīgus jautājumus Vidzemes vēlēšanu apgabalā kandidējošajiem apvienības deputātu kandidātiem. Uz tikšanos mūzikas skolas Laimas zālē aptuveni 30 cilvēku plašās auditorijas priekšā bija ieradies saraksta līderis – bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas deputāte un bijusī kultūras ministre Karina Pētersone, bijušais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns, Alūksnes novada pašvaldības deputāts Laimonis Sīpols, Smiltenes novada domes Blomes pagasta pārvaldes vadītāja Zigeta Vīķele, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas un Rēzeknes Augstskolas filiāles vadītājs Madonā Guntars Agate Paeglis, kā arī Vidzemes vēlēšanu apgabalā nekandidējošais trīsreiz premjera godā bijušais Andris Šķēle, kas uzņēmās arī diskusijas vadītāja pienākumus. Pēc neilgām Andra Šķēles un Gunta Ulmaņa ievadrunām un iepazīstināšanas ar deputātu kandidātiem tika uzreiz pāriets uz jautājumu daļu. A. Šķēle jau pašā sākumā norādīja, ka, lai diskusija noritētu auglīgāk, var vienoties, ka pie visām nebūšanām vainojams ir tieši viņš. Šāds uzstādījums gan nenovērsa to, ka vairumā jautājumu tomēr bija jaušami pārmetumi gan PLL kopumā, gan īpaši Tautas partijai. Partijai un apvienībai tika pārmesta gan valsts novešana līdz krīzei, nemākulīgā/nevajadzīgā „Parex bankas" glābšana, gan nebūšanas saistībā ar tautsaimniecību. Uz klātesošo jautājumiem lielākoties atbildēja Andris Šķēle, viņa teikto papildināja Guntis Ulmanis, Kārlis Leiškalns un Karina Pētersone. Atbildot uz pārmetumiem par nepareizo Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa valdību rīcību gan laikposmā līdz krīzei, gan neilgi pēc tās sākuma, Andris Šķēle norādīja, ka pārmest, piemēram, Kalvīša valdībai nopietni var vienīgi padošanos publiskajam spiedienam un pārāk lēnu bremzēšanu. Tas galvenokārt tika minēts saistībā ar straujo atalgojuma pieaugumu valsts struktūrās strādājošajiem, uz ko uzstāja gan sociālie partneri, gan opozīcija. Lēmumu pārņemt grūtībās nonākušo „Parex banku" viņš vērtēja kā pareizu, un, viņaprāt, lielākā daļa kļūdaino lēmumu tika pieņemta jau nākamās valdības laikā. Pēc A. Šķēles domām, lielākā daļa vainas gulstas uz bijušajiem bankas izveidotājiem un īpašniekiem, kas neilgi pirms krīzes ar ierobežotiem resursiem vēlējās nokost pārāk daudz, taču, viņaprāt, valstij, pārņemot banku, nevajadzēja tās stabilizācijā ieguldīt vairāk nekā pusmiljardu latu. Šobrīd, kā zināms, valsts bankā ir ieguldījusi vairāk nekā miljardu latu. Arī attiecībā uz cukura rūpniecības iznīcināšanu Latvijā A. Šķēle nesaskatīja valdības vainu, norādot, ka tā bija pašu ražotņu īpašnieku izšķiršanās – likvidēt rūpnīcas, saņemot dāsnas kompensācijas, vai palikt un cīnīties, kā to dara Lietuvā, kur šobrīd cukura ražotājiem arī neklājas spoži.
No publikas vidus izskanēja arī viedoklis, ka apvienība PLL vēlēšanās zaudēs daudzu novada iedzīvotāju balsis tādēļ, ka sarakstā nav iekļauts Andrejs Ceļapīters. A. Šķēle atbildēja, ka Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs vairākkārt ir aicināts kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču uz aicinājumu nav atsaucies. Pats Andrejs Ceļapīters atzina, ka viņam uzticību ir dāvājuši vietējie vēlētāji un nebūtu pareizi mētāties no pašvaldības uz Saeimu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Madonas novadā darāmā netrūkst.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto