Vēl pirmsjāņu laikā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu tikās laikrakstā „Stars" izsludinātā konkursa „Eiropas Parlamenta eksperts" dalībnieki, no kuriem divi laimēja iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē (Beļģijā).
Konkursā kopumā piedalījās 32 cilvēki, pareizi uz visiem jautājumiem atbildēja 26 no viņiem. Madonas novada bibliotēkā, kur laikrakstam tika laipni atvēlēta tikšanās telpa, aicinājām konkursa pareizo atbilžu sniedzējus – Ligitu Rūsiņu, Gati Meieru, Zaigu Eglīti, Ojāru Saulonu, Mariju Jankovsku, Anitu Bužu, Viktoru Kažoku, Irēnu Dzeni, Inu Hilu, Elīnu Bugu, Maksimu Skaļikovu, Dzintru Stūrīti, Austru Lūsi, Jāni Irbi, Ediju Skuju, Raivi Kiseļovu, Kevinu Rozenbergu, Emīlu Priževoitu, Mirdzu Cīruli, Sarmīti Strodi, Solveigu Sāri, Guntu Braueri, Indru Gobu, Raivo Špunu, Ingu Sudāri un Selgu Driķi. Daudzi no aicinātajiem neieradās, tāpēc tos, kuri uz pasākumu netika, „Stara" redakcijā gaida EP deputāta Krišjāņa Kariņa atstātās piemiņas veltes.
Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, minēšu, ka izloze, lai rudens pusē dotos ceļojumā uz Briseli, bija labvēlīga Indrai Gobai un Jānim Irbem.
– „Stara" konkursā piedalījos pirmo reizi, – redakcijas uzrunāts, atklāja Raivo Špuns. – Atbildes uz jautājumiem vajadzēja pameklēt internetā. Līdzās iespējai, ka divi konkursa dalībnieki dosies uz Briseli, mani saistīja iespēja tikties ar EP deputātu klātienē. Par Krišjāni Kariņu radies labs iespaids – viņš ir inteliģents, solīds cilvēks, ar savu raksturu un savām domām.
– Konkursā mani rosināja piedalīties Mēdzūlas bibliotēkas vadītāja Indra Goba, – pastāstīja Gunta Brauere. – Trijatā, kopā ar bibliotēkas vadītāju un Mirdzu Cīruli, skatījāmies jautājumus, meklējām atbildes. Domājot par politiķa Krišjāņa Kariņa darbu, nevaru teikt, ka viņš būtu ko taustāmu paveicis, kas ikdienas dzīvē man palīdzētu. Varbūt nav pilsoniski pareizi, bet mani Eiropas Parlamentā notiekošais īsti neinteresē.
– „Stara" konkursā piedalījos otro reizi. Jautājumi nebija grūti, bet par atbilžu pareizību pārliecinājos internetā. Par Krišjāņa Kariņa darbību man ir pozitīvs ieskats, deputāti cīnās, – kā kuru reizi iet, tā iet, – savas domas izteica Ojārs Saulons.
– Liels prieks, ka sadarbība ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu „Stara" redakcijai turpinās, ka varam uz konkursu aicināt savus lasītājus. Konkursa jautājumi šoreiz bija ļoti demokrātiski, un lielākajai daļai dalībnieku tie lielas pūles nesagādāja, – uzrunājot sanākušos, sacīja laikraksta „Stars" galvenā redaktore Baiba Miglone. – Konkursā piedalījās ne tikai pieaugušie, bet arī skolēni. Diemžēl šodien viņu nav klāt – daudzi, acīmredzot, devušies brīvlaika aktivitātēs.
Pateicību mūsu reģiona cilvēkiem, kuri piedalījās konkursā un varēja atnākt uz tikšanos, no savas puses izteica EP deputāts Krišjānis Kariņš. Iezīmējot politiķim svarīgo problēmu loku, deputāts teica:
– Pēdējos gados esmu izmantojis visas izdevības, lai pabraukātu pa Eiropu. Īpaši esmu vēlējies iepazīt mazāku pilsētu dzīvi, tādu, kas ir analogas Madonai, Cēsīm, Valmierai. Tas, ko esmu ievērojis, – Eiropas mazajos ciematiņos izvietoti ļoti daudzi rūpnieciski uzņēmumi, un cilvēkiem tur ir darbavietas. Pie mums tā nav. Šeit nenotiek viļņveida uzlabojums visā Latvijā, notiek tas, ka daudzi iedzīvotāji no valsts brauc prom. No valdības viedokļa viena lieta, ko konsekventi darām nepareizi, ir nodokļu politika. Mani sadusmo Finanšu ministrijas sniegtie dati, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļiem visā Eiropā. Kopējais nodokļu apjoms iepretim iekšzemes kopproduktam, protams, ir mazāks nekā citās valstīs, bet mums neproporcionāli augsts ir nodarbinātības nodoklis tieši zemajām algām. Zema alga Eiropā ir alga zem 700 eiro, diemžēl Latvijā šāda alga pat nešķiet maza. Ir uzskats, ka Dānijā ir augsta nodokļu likme – vairāk nekā 50 procentu no algas aiziet nodokļos, bet izpētot redzams, ka nodokļi Latvijā sasniedz teju pat 80 procentu. Tā ir fundamentāla kļūda valstī, kas netiek labota. Zinām, ka daudzi mūsu cilvēki strādā un pelna naudu daļēji uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. Ja tā nebūtu, viņi nevarētu izdzīvot. Tas ir jāmaina. Mēs esam daļa no Eiropas vienotā tirgus, un mums vajag mācīties no tā, ko citās valstīs dara pareizi. Virziens, ko iesaku un esmu argumentējis, ir tas, ka pakāpeniski nodokļu slogs, īpaši zemajām algām, ir jāatslogo. Tas samazinātu slieksni, un uzņēmēji, kuri nemaksā visus nodokļus, varētu tos sākt maksāt. Kā zināms, lēmumus politiķiem izstrādā citi – ministriju darbinieki, speciālisti, un šie cilvēki diemžēl ir tālu no uzņēmējdarbības, šo sfēru nepārzina. Problēmu var atrisināt, strauji paaugstinot neapliekamo minimumu. Tas nozīmēs proporcionāli lielāku nodokļu sloga samazinājumu tieši zemajām algām, kas savukārt samazinās ēnu ekonomiku, palielinās uzņēmumu konkurētspēju un veicinās investīcijas un jaunu darbavietu rašanos. Ir jāatceras, ka starp „lielajām" algām Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme jau ir ļoti konkurētspējīga Eiropas kontekstā.
Analizējot Latvijas uzņēmējus un izglītības sistēmu, kāda pie mums audzina un veido nākamos uzņēmējus, Krišjānis Kariņš atcerējās savus mācību gadus. „Esmu audzis Amerikā, jo vecāki kā bēgļi 1944. gadā devās uz Zviedriju, vēlāk emigrēja uz ASV. Bērnībā piecas dienas mācījos kopā ar amerikāņiem, svētdienās apmeklēju latviešu svētdienas skolu. Amerikas skolā bija tāda vērtēšanas sistēma, ka par pareizi „atgremotu" atbildi piecu ballu sistēmā varēja dabūt četras balles. Par atbildi, kur bija iekļauts paša vērtējums, varēja dabūt piecnieku. Turienes apmācības sistēma piespieda riskēt, ielikt atbildē savu spriedumu. Kad skatos uz bērniem (man ir četri bērni), kuri mācās Rīgas skolās, redzu, ka galvenais viņu apmācības princips ir nepacelt galvu, neizlekt. Bērni tiek apmācīti ar domu „iederies, neizcelies!", līdz ar to Latvijas izglītības sistēma neveicina uzdrīkstēšanos, neveicina jaunu uzņēmēju tapšanu.
Jāpiebilst, ka diskusijā ar Krišjāni Kariņu iesaistījās daudzi tikšanās dalībnieki. Atvadoties no sanākušajiem, EP deputāts piebilda, ka nākamajā gadā sadarbība ar laikrakstu „Stars" tiks turpināta, tikai, iespējams, mainīsies konkursa veids un formāts.