Jāņi vairs nav aiz kalniem, un nupat ir beidzamais laiks gādāt meijas, sieru, alu svinēšanai. AS „Latvijas valsts meži" (LVM) Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše par spīti darbīgajam laikam jau ir gatavs līgošanai.
– Šogad ar ģimeni līgosim pie sievas vecākiem Sausnējā. Agrāk braukājām uz Dzelzavu, bet tur man vairs tikai brālis palicis. Tā kā man nepatīk lielas ļaužu masas, uz zaļumballēm, visticamāk, nedosimies, bet gan nosvinēsim kopā ar savējiem tādā latviskā gaisotnē – laukos. Jāņiem jau esmu nomedījis buciņu, tāpat arī ir zināmas takas, pa kurām alu un sieru sarūpēt. Tagad gan alus brūveru nav daudz palicis, bet domāju, ka drīz jau šī tradīcija atdzims, ņemot vērā paredzēto cenas palielinājumu, – Jānis Lapše atklāja plānus vasaras saulgriežos. Viņš vēl atceroties, kā, puika būdams, esot palīdzējis miestiņu brūvēt; pats process vien jau bijis aizraujošs. Jāņa Lapšes mājas bija Dzelzavā, un viņam šķiet, ka svinēšana tajā laikā bija daudz savādāka: – Bet tā jau laikam visi uzskata, ka tie tik bija laiki. Atceros, tēva māju kaimiņš arī bija kārtīgs brūveris un lielos daudzumos alu uz svētkiem taisīja; mēs arī, griezām rudzu salmus un iesaistījāmies brūvēšanā. Tagad gan alu, gan sieru vieglāk nopirkt veikalā. Un kā arī to sieru sasiet? Es, piemēram, Jaunkalsnavā dzīvoju jaunajās mājās, un tur, kur agrāk bija kūtiņu rindas, tagad tikai vienu gotiņu var redzēt. Nu vēl pa kādai kazai cilvēki tur. Varbūt neatmaksājas tos lopiņus turēt, jo piena produktus mums divreiz nedēļā zemnieki no Dzelzavas un Sarkaņiem pieved klāt. Var arī gaļu nopirkt, piens – par 25 santīmiem litrā.
Pat ja alus darīšana un siera siešana izpaliek, vismaz citas latviešu tradīcijas ir ievērotas: kārtīgam saimniekam pirms Jāņiem jāpaspēj sakopt un izravēt dārzus un zāli nopļaut. Visu tāpat nekad nevarot paspēt, taču svarīgā padarīšanai Jānis Lapše laiku atrod.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.06.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto