Augusts ir laiks, kad visu Latviju pārstaigā svētceļnieki. Ceļā uz Aglonu, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, 7. augustā devās grupa no Madonas katoļu draudzes. Pēc pāris dienām ceļu sāks arī svētceļnieki no citām mūsu reģiona vietām.
Barkavas katoļu draudzes priesteris Rolands Abrickis laikrakstam stāsta, ka svētceļojumā Barkavas draudze iet katru gadu: – Šogad iziesim 10. augustā, iespējams, būs mazāka grupa, nekā citus gadus, kad svētceļojumā devās ap četrdesmit cilvēku. Doma, kāpēc iet, svētceļniekiem ir dažāda. Kāds vēlas izmēģināt grūtības un pārbaudīt sevi, kādam ir dzīves problēmas, par ko palūgties, vēl kādam patīk ceļš kopā ar pārējiem. Svētceļojumā skan dziesmas, lūgšanas, ir sarunas un sports. Šogad uz Aglonu iziesim 10. augustā pēc rīta Mises. Dosimies gar Stirnieni un būsim piektā grupa, kas svētceļos cauri Stirnienei. Naktis būs zem jumta, nakšņošanai ir sarunātas naktsmājas. Aglonā ieiesim 13. augustā, apmetīsimies Aglonas ģimnāzijā.
Es pats svētceļojumā uz Aglonu eju katru gadu, ikreiz ar savu apņemšanos. Kā jau priesteris tagad vairāk skatos uz citu cilvēku vajadzībām, ne tik daudz uz savējām. Nevar nedomāt arī par notikumiem pasaulē – miera tēma gan pie mums, gan Izraēlā ir ļoti aktuāla. Svarīgi ir visiem lūgties par mieru, neviens nedrīkst būt neitrāls. Draudzēs katru svētdienu viens no vispārējās lūgšanas nodomiem ir par mieru – par mieru Ukrainā un citur pasaulē.
Cesvaines katoļu draudzes priesteris Andrejs Kazakevičs vēsta, ka svētceļojumā dosies 9. augustā:
– Šogad svētceļojumā iešu arī pats, iepriekšējos gados uz Aglonu svētceļot netiku. Augustā ir intensīvs draudžu darbs: kapusvētki, kristības, laulības, faktiski tas būtu saraustīts „turpu šurpu" laiks. Šogad tomēr rezervēju četras dienas un būšu kopā ar grupu, ko Rīgā organizē Kalkutas māsas. Tajā būs māsu palīgi, ģimenes locekļi, jaunieši – kopumā 30 cilvēku liela kompānija. Ar autobusu rīdzinieki nokļūs līdz Dagdai, un tad ceļš vedīs gar Andzeļu muižu garām Andrupenei, kājām iesim četras dienas. Aicināju līdzi arī cesvainiešus, bet, iespējams, kāds pievienosies citām svētceļnieku grupām, jo Cesvainē 4. augustā ienāk Valmieras grupa, 6. augustā – Smiltenes grupa, 7. augustā – Madonas grupa.
Par ko svētceļojuma laikā domāt un lūgt? Ziniet, nekad neuzstādu īpašas prasības, jo Dieva griba ir Dieva griba. Svarīgi ir ieklausīties, saprast, mainīt sevi – tas ir vislabākais. Ja ej ar savām prasībām kā taifūns, bieži cilvēks salūst un ir vīlies. Dažkārt mēs neapzināmies, cik daudz mūsu lūgšanās ir egoisma, domājam tikai par sevi. Pieņemt Dieva gribu kā savējo – tas ir vislabākais.
Apzinos, ka grūtības būs. Būs sutoņa, tulznas, slāpes, un ne visi cilvēki grupā liksies simpātiski. Kāds zāģēs, kritīs uz nerviem, bet sadzīvot ar visiem ir svarīgi. Tas ir galvenais – palikt mīlestībā pret līdzcilvēkiem, kaut tas ir liels rūdījums. Kad ieiesim Aglonā ar visu, ko katrs būs pārvarējis, aiziesim Dievmātes priekšā, tas gan būs brīnišķīgs svētku mirklis. Katram ieteiktu kaut reizi dzīvē doties svētceļojumā.
Autore: INESE ELSIŅA
DĀVJA VECKALNIŅA foto