Referendums par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" daudzos ārvalstīs dzīvojošajos latviešos izraisīja pārsteigumu un neizpratni, kā vispār var ko tādu pieļaut, jo Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, ir jābūt tikai vienai valsts valodai.
Jau vairākus gadus esmu Nīderlandē. Pa šo laiku ir iepazīti daudzi latvieši. Lai gan ikdienā katrs vairāk tomēr esam pats par sevi, katrs ar savām domām un vēlmēm, taču Latvijai īpašos un nozīmīgos brīžos spējam būt vienoti. Tā bija arī šoreiz, kad Dzimtenē notika referendums par divvalodības ieviešanu.
Nīderlandē referendumā varēja piedalīties Latvijas Republikas vēstniecībā, kas atrodas Den Hāgā, bet mēs, 16 cilvēku grupa, izvēlējāmies doties uz Diseldorfu Vācijā, kas ir krietni tuvāk mūsu dzīvesvietai.
Kad nokļuvām Goda konsulātā Diseldorfā, bijām patīkami pārsteigti, ka tur, lai paustu savu viedokli, jau bija ieradušies tik daudz latviešu. Līdz pulksten 16 pēc Vācijas laika Goda konsulātā bija nobalsojuši vairāk nekā 200 cilvēku, bet tā nebija vienīgā vieta, kur pagājušajā sestdienā lielā skaitā Vācijā varēja sastapt latviešus. Savu viedokli varēja paust arī Latvijas Republikas vēstniecībā Berlīnē, Latvijas Goda konsulātā Minhenē, vēlēšanu iecirkņos Frankfurtē un Hamburgā.
Jau ilgāku laiku pirms referenduma runājām par notiekošo mūsu Dzimtenē. Lai arī mēs visi (20 cilvēku, kas dzīvo vienā mājā) jau vairākus gadus strādājam ārvalstīs, tomēr visus šos gadus sekojam līdzi tam, kas notiek Latvijā. Šī bija viena no tām reizēm, kad bijām pārliecināti – ir jābrauc, lai nobalsotu pret krievu valodu kā otro valsts valodu, un par to nešaubījāmies ne mirkli.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.02.2012.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
Nīderlandē
Foto no personiskā arhīva