1. oktobrī visā pasaulē ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta Starptautiskā veco ļaužu diena; tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem senioriem. Taču Madonas pilsētas pensionāru biedrības biedri un interesenti uzskatāmi pierāda, ka ar optimismu un – svarīgākais – paša gribēšanu pensijas vecums var būt dzīvesprieka un interesantu tikšanos pilns.
Tā pirmdienas rītā, jau pulksten 8, vairāk nekā 20 cilvēku grupā seniori žirgti un moži bija sanākuši Madonas daudzfunkcionālajā sporta centrā uz kārtējo vingrošanas nodarbību Teklas Reinikas vadībā. Uz stundu garu nodarbību viņi tiekas divas reizes nedēļā jau vairākus mēnešus. Šeit nenotiek sūkstīšanās par dzīvi un vecuma kaitēm, bet gan apņēmīgi tiek strādāts pie tā, lai paši savu veselību un pašsajūtu uzlabotu, vienlaikus izkustoties no mājas un ejot cilvēkos.
– Sākumā mēs bijām vien 12, bet pamazām tie interesenti radās. Grupā ir pieteikušies 46 vingrotāji, bet savu reizi kāds saslimst, kādam kaut kur jābrauc, tad nu parasti nodarbībās vidēji esam virs 20 vingrotāju, – atklāj Tekla Reinika. Likumsakarīgi, ka visu laiku aktīvā sportiste arī pensijas vecumā piekritusi uzaicinājumam vadīt vingrošanas grupu senioriem. – Visu mūžu esmu spēlējusi volejbolu, basketbolu, tenisu, bet dabūju diska trūci un vajadzēja piebremzēt. Kādreiz arī tiku apmeklējusi jogu, ir izieti dažādi kursi, jo mani interesē sportisks un aktīvs dzīvesveids. Pagājušajā decembrī notika pensionāru balle, kad mani uzrunāja, lai nākot par vingrošanas vadītāju, jo bija interesenti, bet nebija, kas pamāca vingrot. Neesmu jau nekāda profesionāle, bet daži vingrojumu kompleksi ir apgūti, dažus piemeklēju klāt. Tagad ir liela klade pierakstīta, un esmu priecīga, ka varam kopīgi vingrot.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.10.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto