Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Valdis Zatlers rīkoja kārtējo tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem. Lai gan dienu iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka Rīgas pils ceturtajā stāvā daļēji iebrukuši griesti un Valsts prezidenta kanceleja apsver iespēju, ka vismaz daļa darbinieku varētu pārvākties strādāt uz citām telpām, mūsu tikšanās noritēja bez sarežģījumiem, tāpat kā ierasts pils otrā stāva zālē, kuras sienas grezno visu iepriekšējo prezidentu portreti.
Prezidents kā allaž bija atvērts žurnālistu jautājumiem, bet tikšanās sākumdaļā ieskicēja šāgada prioritātes un kritiskos brīžus kopš 2008. gada decembra, ko var uzskatīt par krīzes sākumu mūsu valstī.
– Šāgada prioritātes ir politiskā stabilitāte, kas valstij šobrīd ir visvairāk vajadzīga, kas ir jāpanāk arī tādā gadā, kad esam ekonomiskās atveseļošanas programmas sākumā. Otra prioritāte ir tiesiskuma nostiprināšana, kas ir ne tikai amatpersonu kā tiesnešu izvēlēšana, bet arī tas, kā valsts sagatavojas vēlēšanām, kā norit vēlēšanas, kā tiek realizēti vēlēšanu rezultāti, lai katrs vēlētājs mūsu zemē būtu apmierināts ar to, kā vēlēšanas ir noritējušas. Taču neapšaubāmi lielākā prioritāte ir nodarbinātības problēmas risināšana. Tas ir jautājums, ko es uzdodu reizi nedēļā Ministru prezidentam un uzdošu visu šo gadu, – sarunas sākumā uzsvēra Valdis Zatlers.
Viņš ieskicēja kritiskos brīžus, sākot ar 2008. gada decembri, kad visi attapāmies pie tukšas Valsts kases un, saprotot to, ka nav cita ceļa, kā starptautiskais aizņēmums, izšķīrāmies par šo soli. Kā kritiskus brīžus nesenajā pagātnē Valsts prezidents minēja arī valdības maiņu. Savukārt jaunajai valdībai, kas sākumā iestrādājās ļoti lēni, pārbaudījuma brīdis bija pašvaldību vēlēšanas. Šobrīd Latvija var daudzmaz uzelpot, konstatēja Valsts prezidents, un būt arī par padomdevēju tādai valstij kā, piemēram, Grieķija. Kā galveno uzdevumu patlaban Valdis Zatlers uzsvēra skaidru nodokļu politiku un to, ka nepieciešams laikus sākt strādāt pie 2011. gada budžeta, lai tas nekļūtu par „vienas nakts budžetu". Prezidents arī uzsvēra, ka lēnām ir sācies atveseļošanās periods, taču neviens nedod garantijas, ka nevar būt arī kritiens atpakaļ. – Pirmais un svarīgākais jautājums ir ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana, – atbildot uz jautājumu par PVN nodokļa samazināšanu viesnīcu nozarē, uzsvēra Valsts prezidents.
– Ja mēs savelkam to jostu riktīgi un tad pa vienam caurumam laižam vaļā, vienā brīdī to varam palaist par daudz. Svarīgi ir sagaidīt arī Starptautiskā Valūtas fonda reakciju šajā jautājumā, – uzsvēra prezidents.
Tikšanās laikā reģionālie izdevēji pauda satraukumu arī par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu līdz 21 procentam plašsaziņas līdzekļu tirdzniecībai un abonēšanai ar nākamo gadu un izteica bažas, vai līdz ar to reģionālie izdevumi arī turpmāk būs pieejami pašreizējiem lasītājiem, jo šobrīd presei PVN likme ir 10 procentu, bet pēc PVN paaugstināšanas daudzi nebūs spējīgi izdevumus abonēt. Prezidents izrādīja sapratni šajā jautājumā, piekrītot, ka izdevējiem tāpat kā jebkuram uzņēmējam svarīga ir stabilitāte, uzsverot, ka Saeimai vajadzētu šos jautājumus definēt jau gada pirmajos trīs mēnešos, it īpaši tagad, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas, jo pēc tam var gadīties tā, ka „tie, kas būs ievēlēti Saeimā, ja ko izdomās, to arī izdarīs".
Par zupas garšu nevar spriest, pirms tā gatava
Viens no žurnālistu jautājumiem bija arī par to, kā Valsts prezidents vērtē iepriekšējā gadā realizēto administratīvi teritoriālo reformu. – Pašlaik, kad vēl nav pagājis pat gads kopš jaunās novadu kartes pieņemšanas, ir par agru vērtēt reģionālās reformas trūkumus un mainīt novadu teritoriju sadalījumu. To varētu veikt pēc pāris gadiem, kuru laikā šajā jautājumā jāapkopo dažādi viedokļi par nepieciešamajām izmaiņām, – sacīja Valdis Zatlers, uzsverot, ka viņš reformai pievērsis ļoti lielu personisko uzmanību, un minēja spilgtu salīdzinājumu ar zupu, kuras garšu nevar novērtēt, pirms vēl līdz galam ir izvārījusies gaļa un dārzeņi. – Jau tagad ir radušās domstarpības un vēlme atdalīties no iedalītās novada teritorijas un ir redzams, ka pieņemtā reforma nav bijusi perfekta, – uzsvēra prezidents. – Tomēr reformas izdošanos lielā mērā nosaka tas, cik ļoti tās radītajām izmaiņām spēj piemēroties konkrēti cilvēki, – piebilda prezidents, klāstot savus novērojumus vizītēs Latvijas reģionos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.03.2010.
Autore: BAIBA MIGLONE
TOMA KALNIŅA (Valsts prezidenta kanceleja) foto