Kā jau tika vēstīts, Taizemes viesi pie mums, Cesvaines vidusskolā, apmaiņas programmas ietvaros viesojās nepilnas divas dienas – ieradās 14. aprīļa pēcpusdienā un 15. aprīlī aizbrauca.
Bijām satraukti, kad uzzinājām, ka taizemieši piedalīsies stundās. Viņus interesēja stundas, kurās kaut kas notiek praktiski, piemēram, mājturība, vizuālā māksla, bioloģija un, protams, angļu valoda, kad viesi varēja saprast notiekošo bez tulka palīdzības.
Vienā no stundām skolēniem notika prezentācija par Taizemi. Mēs skatījāmies filmiņu un fotogrāfijas par šo eksotisko valsti. Angļu valodā ļoti labi runājošie skolotāji atraktīvi stāstīja par savu zemi, iesaistot arī klausītājus. Izrādās, Taizemē skolā ir līdzīgi, kā pie mums – deviņas klases, pēc tam var mācīties tālāk. Skolā tiek apgūtas vairākas valodas, tajā skaitā arī ķīniešu un japāņu valoda. Viens no mūsu skolas skolēniem ieinteresējās, vai ķīniešu un japāņu valoda nav ļoti līdzīga. Taizemiešu skolotāja pastāstīja, ka tās ir ļoti dažādas valodas, līdzības neesot, sevišķi alfabētā. Taizemes skolā visi skolēni valkā formas – ir ikdienas formas un svētku tērpi.
Ļoti interesanti šķita, ka Taizemē ir speciālas skolas, kurās apmāca ziloņus. Tos māca gleznot ar snuķi, dejot, veikt dažādus trikus. Iemācītais tiek atrādīts skatītājiem. Taizemē zilonis ir arī pārvietošanās līdzeklis.
Filmiņā redzējām taizemiešu nacionālās dejas, tāpēc arī taizemieši piedāvāja skolēniem iesaistīties un pamācīties nedaudz no tik ļoti sarežģītajām kustībām. Skolēni nemaz nekautrējās iesaistīties dejā. Kopumā pirmajai reizei sanāca diezgan labi.
Tad mēs vēlējāmies dzirdēt kādu vārdu taizemiešu valodā. Viesi pastāstīja, ka delegācijas dalībnieki ir no visas Taizemes un katrā reģionā ir citādāks dialekts. Atraktīvākā skolotāja pasauca dažus kolēģus priekšā, un katrs no viņiem pateica kādu frāzi. Katrā dialektā tā skanēja pavisam citādi. Kad mēs kopīgi bijām pasmējušies, viesiem ienāca prātā ideja iemācīt arī mums pateikt kaut ko viņu valodā. Drosmīgākie izgāja priekšā un mēģināja atkārtot teikto. Katram izdevās citādāk. Protams, visi drosminieki saņēma balviņas – suvenīrus no Taizemes.
Pēc "Divu torņu" apskates viesiem bija laiks doties tālāk – uz Daugavpili. Notika sirsnīga atvadīšanās no jauniegūtajiem draugiem.
Vaicāju Ilzei Kurmei, kuras ģimene pie sevis uzņēma vienu no skolotājām, lai pastāsta, kādas emocijas šie viesi sagādāja. Ilze pastāstīja: – Šķita interesanti tas, ka mūsu taizemiete Nutchanatt, nemaz vēl nezinādama, ka dzīvos mūsu ģimenē, pašā ierašanās sākumā pieskrēja pie manis klāt, samīļoja un sāka runāties, it kā nojauzdama, ka būs jādzīvo pie mums. Viņa uzreiz sevi atļāva saukt par Nuttu. Jau sākumā pamanīju, ka viņa ir ļoti atvērta un smaidīga. Vakarā, kad sēdējām un runājāmies ar viņu, saņēmām neskaitāmus ielūgumus uz Taizemi. Nuttu visu laiku fotografējās gan ar mums, gan apkārtnē. Tiešām, ļoti dzīvespriecīgs cilvēks.
Nākamajā dienā Nuttu jau mācēja pateikt Ilse (tā viņai izdevās izrunāt Ilzes vārdu). Kad dienā skolā sanāca satikties, Nuttu pieskrēja pie Ilzes, smaidīdama teica Ilse un samīļoja viņu. Ilze atzīst – ļoti žēl, ka tik drīz bija jāšķiras, jo Nuttu bija tikko iepazīta. Varēja redzēt, cik iepriecināti bija šīs programmas dalībnieki, un tas bija abpusēji. Arī "Divos torņos" Nuttu meklējusi Ilzi starp pārējām meitenēm, lai atvadītos, bet neveiksmīgi, jo Ilze bija atsveicinājusies no taizemiešiem jau skolā.
Visas viesģimenes ir ļoti priecīgas par jauniegūtajiem draugiem no tik tālas un svešas valsts. Arī kontakti ir saglabāti, un Ilzes ģimene plāno arī turpmāk sazināties ar Nuttu un pārējiem jaukajiem cilvēkiem no Taizemes.
Autore: RITA TURKINA
AIVARA ŠĶĒLA foto