Šodien visā Latvijā norisinās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vienas dienas izglītības un zinātnes darbinieku brīdinājuma streiks.
Lāčplēša dienā LIZDA pieņemtā lēmuma pamatā ir vēlme pievērst atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai nevienlīdzības situācijai nozarē un panākt vairāku streika prasību izpildi. Starp tām ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā pedagogu darba samaksas pilnveidošana, gan papildu līdzekļu piešķiršana darba samaksai.
Plānotie uzlabojumi
Oktobra nogalē, pirms vēl LIZDA bija pieņēmusi lēmumu par streiku, pretrunīgi vērtētā pedagogu darba samaksas modeļa nianses un citas izglītības jomas aktualitātes ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pārrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī vairākas IZM amatpersonas – valsts sekretāra vietniece Evija Papule, Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece un departamenta vecākā eksperte Modra Jansone. Pēc IZM pārstāvju teiktā, jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz vairākas pozitīvas pārmaiņas. Tiek noteikta 36 darba stundu nedēļa (var strādāt mazāk, var līdz 40 stundām nedēļā pie viena darba devēja), kurā vidējais kontaktstundu skaits ir 24, kas ļaus uzlabot pedagogu darba kvalitāti, nepieļaujot pedagogu pārslodzi. Saskaņā ar darba samaksas modeli valsts līmenī tiek aprēķināts arī pedagogu amata vienību skaits un tiek noteikta pedagoga amata alga, kas ļauj nodrošināt caurskatāmu atalgojuma sistēmu. Kā būtisku jaunievedumu IZM ierēdņi akcentēja principu, ka pedagogiem tiks nodrošināts līdzīgs atalgojums par līdzīgu darbu, jo skolotāja amata alga būs atkarīga no vidējā skolēnu skaita klasē neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Darba samaksas modelis arī dos iespēju mērķtiecīgi novirzīt valsts mērķdotācijas finanšu līdzekļus konkrētas skolu grupas pedagogu darba samaksai un sekmēs finanšu resursu efektīvu izmantošanu.
– Esmu tikusies ar visu pašvaldību izglītības darba organizatoriem un pašvaldību vadītājiem. IZM ir ieguldījusi daudz darba, domājot, kā precīzāk novērtēt skolotāju darbu. Taču paralēli atalgojuma modelim ir jārisina arī jautājums par skolu tīkla sakārtošanu. Ir jāzina, kas notiks ar katru konkrēto bērnu, ja nākamgad netiks atvērta desmitā klase vai tiks slēgta skola. Esam redzējuši skolas, kur ir mazāk nekā 20 bērnu un skolā ir deviņas klases. Jūs varat iedomāties, kā bērni mācās šādā situācijā? Tiek veidotas apvienotās klases, un tādā gadījumā ir nopietni jādomā, kā bērni var iegūt pēc iespējas labāku un kvalitatīvāku izglītību. Ceru, ka nākamgad, sākoties jaunajam mācību gadam, par jauno modeli būsim vienojušies un spēsim to ieviest, – minēja Laimdota Straujuma.
Evija Papule papildināja, ka jau pērn tika uzsākta jaunā modeļa aprobācija vairākās izglītības iestādēs. Pēc LIZDA ierosinājuma tika izveidota darba grupa, kas tikās ar visu 119 Latvijas pašvaldību pārstāvjiem – pašvaldību un izglītības iestāžu vadības un jomas speciālistu līmenī.
– Pēc šī procesa tika izveidots caurskatāms un pēc iespējas izlīdzināts atalgojuma modelis, lai skolotājiem neatkarīgi no reģiona, kurā viņi strādā, atalgojums par vienādu slodzi arī būtu vienāds. Jauno atalgojuma modeli plānots pieņemt ar nākamā gada 1. septembri, – norādīja Evija Papule.
Tiesa, līdz galam neatbildēti palika jautājumi, cik konkrēti izmaksās jaunā darba samaksas modeļa ieviešana un kas būs šī finansējuma avots.
Nav pārstrādes, bet alga mazāka
Žurnālisti IZM ierēdņiem vaicāja, vai viens no LIZDA un IZM strīda būtiskākajiem iemesliem nav tas, ka jaunais algu modelis vairs neļaus skolotājiem veikt pārstrādi.
– Skolotāji jauno sistēmu mēra atbilstoši sava maka biezumam. Ja viņi redz, ka ar kādu no diviem nosacījumiem, kas bija līdz šim – kontaktstundu skaitu vai atšķirīgo atalgojumu par vienu stundu, kas jaunajā modelī būs vienāda -, vairs nespēj nopelnīt tikpat daudz, cik iepriekš, viņi ir neapmierināti, kas arī cilvēcīgi ir saprotams. Viens no diskusijas tematiem ir, kā mazināt šo personiskā ienākuma līmeņa zaudējumu pedagogiem, kurus tas skars. Skolu direktori teiks, ka „ja gribu labu skolotāju, tad saskaņā ar pašreizējo modeli es varu skolotājam par stundu maksāt vairāk". Jā, jaunajā modelī tik brīvi rīkoties nevarēs. Arī tas ir mūsu kopējās diskusijas jautājums, – atzina Evija Papule.
Viņa gan norādīja, ka saskaņā ar jauno modeli papildu finansējums tiks novirzīts skolēnu atbalsta personālam.
Vēlas līdzīgu atalgojumu
Ministrijas pārstāvjiem tika arī vaicāts, vai valsts nedomā mazināt to netaisnību, kas šobrīd vērojama attieksmē pret pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pret kuriem prasības ir teju vienādas ar tām, kas izvirzītas vidējās izglītības iestāžu skolotājiem, taču atalgojumā tas neatspoguļojas.
– Šajā jautājumā ir jomas speciālistu viedoklis un politiķu viedoklis. Profesionāļu viedoklis ir – ko mēs mazā bērnā pirmsskolas periodā „sēsim", to vidusskolas posmā „pļausim". Otrkārt, pret pirmsskolas izglītības pedagogiem ir līdzīgas prasības kā pret pārējiem, tādēļ ir saprotams, ka arī atalgojuma līmenis jānosaka līdzvērtīgi tam, kāds ir noteikts skolotājiem, kas māca atsevišķus priekšmetus skolās. Tas, kā līdz šim profesionāļu viedoklim nonākt, jau ir politiķu rokās, – skaidroja Evija Papule.
IZM pārstāvēm žurnālisti arī vaicāja, kādēļ ministrija nav „noprotestējusi muļķību" Izglītības likumā ietvert pretrunīgi vērtēto pantu „Izglītība un tikumība", ar kura palīdzību iecerēts noteikt, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu.
– IZM un ministre nav paudusi atbalstu šādai Izglītības likuma grozījumu normai. Šī nostāja nav mainījusies, – norādīja Evija Papule.
Daži žurnālisti arī pauda izbrīnu, kādēļ izglītības darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības šajā jautājumā, kaut arī tas publiskajā telpā ir vairākkārt izskanējis, vairījušās paust savu attieksmi.
Foto: TOMS NORDE, Valsts kanceleja