Stiprina kontaktus ar Logoisku

Laikraksts „Stars” pirms pāris mēnešiem jau informēja par to, ka līdztekus daudzām ārvalstu pašvaldībām, ar kurām Madonas novadam ir izveidojusies sadarbība, varētu pievienoties vēl viena —

Logoiskas rajons Baltkrievijā.

Pagājušā gada maijā Madonu apmeklēja Baltkrievijas ģenerālkonsuls un vēstnieks, bet martā pēc Logoiskas rajona vadības uzaicinājuma konkrēto pašvaldību apmeklēja Madonas novada pašvaldības delegācija. Pirms neilga laika no Logoiskas pašvaldības rajona izpildkomitejas tika saņemts vēl viens uzaicinājums — šoreiz piedalīties Baltkrievijas neatkarības gadadienas un Logoiskas pilsētas svētku atzīmēšanā, kas notika 3. jūlijā. Uz Logoisku devās delegācija trīs cilvēku sastāvā: Madonas novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Elga Ābola, pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts un SIA „Madonas siltums” valdes priekšsēdētājs Uldis Lielvalodis.

Pašvaldības atbalsts ievērojams

— Pasākuma ietvaros notika tikšanās ar cilvēkiem, kuri strādā rajona struktūrā, kas, jāatzīst, ir atšķirīga nekā pie mums. Ja pie mums valsts iestādes un pašvaldības darbojas katra par sevi, tad Baltkrievijā daudzas no valsts struktūrām, tai skaitā tiesībsargājošās, daļēji pakļaujas pašvaldībām, kas tām var dot arī darba uzdevumus. Uzsvars šajā apmeklējuma laikā tika likts uz svētku pasākumiem. Notika svētku atklāšanas ceremonija un gadatirgus. Nākamajā dienā tikām iepazīstināti ar pilsētas aktuālākajiem attīstības plāniem, kultūras centru, bibliotēku, muzeju. Diezgan daudz jau tika iepazīts pirmā apmeklējuma laikā, — par apmeklējumu pastāstīja Āris Vilšķērsts.

Uldis Lielvalodis norādīja, ka Logoiskas iedzīvotājiem lielu daļu no izdevumiem, kas saistīti ar energoresursiem, sedz pašvaldība. 

— Grūti gan spriest, cik daudz no stāstītā atbilst patiesībai, jo varu pastāstīt tikai to, ko minēja pašvaldības pārstāvji, līdz ar to grūti spriest, vai visa šī informācija precīzi atbilst reālajai situācijai. Aptuveni 11 000 iedzīvotāju lielo pilsētu apkurina ar gāzi. Lielu daļu no izdevumiem, tai skaitā individuālajām mājām, sedz pašvaldība. Kopumā jāsecina, ka pašvaldības iesaiste ir krietni lielāka nekā Latvijā. Siltumtrases un ūdens caurules tiek liktas par pašvaldību līdzekļiem. Tie tiek izmantoti arī ēku remontam. Zīmīgi, ka meži ir valsts īpašums un tie netiek privatizēti, — atšķirīgo Latvijā un Baltkrievijā uzsvēra Uldis Lielvalodis.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2011.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS