Lai apspriestu dažādas iniciatīvas mazo novadu attīstības veicināšanai un uzsvērtu savas priekšrocības, pagājušajā nedēļā Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) tikās vairāku desmitu pašvaldību vadītāji, kuru novados iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000, „Staru" informē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 39 pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000, tai skaitā četri bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotie novadi: Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu pašvaldības.
Kā izskanēja šajā sanāksmē, mazie novadi neapšaubāmi spēj savās teritorijās dzīvojošajiem iedzīvotājiem nodrošināt atbilstošu pakalpojumu klāstu un rūpēties par attīstību ne mazāk veiksmīgi kā lielie novadi, līdz ar to visas runas un plāni par kārtējo apvienošanos nav atbalstāmi.
Lai spēcīgāk aizstāvētu savas intereses, mazie novadi ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 plāno nākamā gada pirmajā pusē ar LPS atbalstu veidot organizāciju. Savukārt LPS uzstās uz to, lai visām pašvaldību grupām, tāpat kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, būtu iespējas par savām interesēm iestāties koalīcijas padomes sēdēs.
Vairāki novadu domju priekšsēdētāji uzsvēra, ka, piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē mazie novadi efektivitātē un paveiktajā neatpaliek to lielajiem novadiem. Sanāksmē tika runāts par to, ka pat bez plāniem par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu valstī par visas teritorijas vienmērīgu attīstību netiek domāts, kā piemēru minot, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā līdzekļi būs pieejami tikai deviņām lielajām pilsētām un 21 attīstības centram.
Tika akcentēts, ka runa jau neesot par to, ka mazie novadi nebūtu gatavi sadarbībai, gluži pretēji – daudzi mazie novadi jau tagad ļoti labi sadarbojoties ar citām pašvaldībām. Lemjot par novadu nākotni, būtu jāņem vērā nevis to lielums vai iedzīvotāju skaits, bet gan attīstības rādītāji, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana, kredītportfelis utt.
Lai labāk spētu aizstāvēt mazo novadu intereses, pašvaldību vadītāji vienojās ar LPS administrācijas atbalstu veidot Mazo novadu apvienību, savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda, ka izvirzīs prasību dot iespēju visu pašvaldību grupu pārstāvjiem, arī attīstības centriem, Pierīgas pašvaldībām un citiem piedalīties koalīcijas padomes sēdēs. Patlaban tāda iespēja ir tikai Lielo pilsētu asociācijai.
Nekas cits neatliek
– Tiekoties pārrunājām dažādas pašvaldībām aktuālas problēmas, situāciju, kādā ir jāstrādā, bet par turpmāko rīcību galalēmums vēl netika pieņemts. Ļoti iespējams, ka jauna organizācija arī tiks izveidota – vismaz tādas domas gaisā virmo. Problēmas pašvaldībās neatkarīgi no to lieluma gan ir līdzīgas. Vienām tās ir vairāk vai mazāk izdomātas, savukārt citām tās ir reālas, – „Staram" uzsvēra Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis.
– Īstenībā man ļoti nepatīk, ka pašvaldības veido dažādas apvienības. Visām pašvaldībām jau ir vienoti mērķi un uzdevumi, bet situācija diemžēl ir tāda, ka acīmredzot, lai mūsos ieklausītos, ir jāveido sava organizācija, tāda kā Mazo novadu apvienība, – atzina Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
– Izskatās, ka mums nekas cits neatliek, kā veidot savu organizāciju, lai labāk aizstāvētu mazo novadu intereses. Latvijas Pašvaldību savienība ir jau sadalīta – ir lielie novadi, ir attīstības centri, un tagad arī Pierīgas pašvaldības apsver iespēju veidot savu apvienību. Kamēr Latvijas Pašvaldību savienība bija vienota, strādāt bija vieglāk, tai skaitā arī ar valdību, izvirzot vienotas prasības, bet tagad arī mazajiem novadiem ir jāmeklē kāds papildu risinājums, – atzīmēja Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks.
„Lāča pakalpojums" Latvijai
– Principā tas, ka pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 nepieciešams veidot savu asociāciju vai apvienību, nav jaunums. Par to tika runāts jau iepriekšējā sasaukumā, kad pirmoreiz visā Latvijā tika ievēlētas jaunizveidoto novadu domes, – savukārt akcentēja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. – Jau tad aktuāla kļuva šī problēma, jo mazie novadi, var teikt, palika ārpus aprites. Deviņas lielās pilsētas, lai aizstāvētu savas intereses, jau toreiz sāka pulcēties atsevišķi. Vēlāk tika izveidots arī 21 reģionu nozīmes centrs, tādi kā Madona, Gulbene, Alūksne un citi, līdz ar to mēs palikām katrs par sevi, un sāka veidoties arī jaunas nelielas apvienības, kā, piemēram, Sēlijas apvienība ap Jēkabpili, Piejūras apvienība vai Pierīgas apvienība. Pirms administratīvi teritoriālās reformas visas pašvaldības, izņemot lielās pilsētas, bija ar vienādām problēmām, bet šī reforma izdarīja „lāča pakalpojumu" Latvijai. Tā izjauca administratīvo struktūru, tā vietā radot lielus un mazus novadus, kā arī pavisam lielas pilsētas, kuras savā starpā vairs lāgā nesarunājas. Tas labi ir redzams arī bijušajā Madonas rajonā. Nupat es piedalījos J. Norviļa Madonas mūzikas skolas jubilejas pasākumā. Klausoties Madonas novada vadības teiktajā, palika iespaids, ka Madonas novads ir liels un pašpietiekams. Turpretī, kad mums Cesvaines novadā ir kāds svinīgs pasākums, mēs runājam arī par sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām, bet Madonā pieeja ir nedaudz citādāka – kaimiņi pat netiek pieminēti.
Kā jau minēju, iepriekšējā sasaukumā mēs divreiz mēģinājām izveidot apvienību arī mazajiem novadiem. Mēs ar Modru Vilkaušu, tagadējo Varakļānu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, bijām vieni no šīs idejas iniciatoriem. Taču toreiz tas neizdevās, bet tagad, kad atkal ir iecere turpināt administratīvi teritoriālo reformu un mazos novadus, izveidojot lielas pašvaldības ar lieliem centriem, kādam pievienot, tā atkal ir aktualizējusies, jo skaidrs, ka attīstīsies lielie centri, bet nomales iznīks. Neatkarīgi no pieejamā finansējuma vairāk naudas tāpat tiks centram, nevis nomalei. Es nesaku, ka Cesvaines novadā ir citādāk, bet mēs jau esam neliels centriņš. Turpretī, ja mēs būtu apvienojušies, teiksim, ar Gulbenes novadu, tāpat mēs tai būtu tikai nomale, līdzīgi kā tai tagad ir Lejasciems vai Tirza. Ir svarīgi, ka to beidzot ir sapratis arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, proti, ka Latvijā ir jāsaglabā pēc iespējas vairāk tādu centru, kuri funkcionē, un, es pat teikšu, funkcionē labi. Jāatceras, ka liela daļa ES finansējuma ir paredzēta reģionālās nozīmes centriem, tādiem kā Madona, kas ir saņēmusi finansējumu, kāds mums nemaz nebija pieejams.
Kā ne reizi vien cesvainiešiem esmu teicis – Cesvaines novads pastāvēs tik ilgi, cik vien tas būs iespējams, un tikmēr mēs paši varēsim lemt, ko un kā darīt, noteikt prioritātes novadā. Turklāt, ja parēķina proporcionāli iedzīvotāju skaitam, neko mazāk kā lielie kaimiņu novadi neesam izdarījuši, ņemot vērā arī konkrētās iespējas, lielo ugunsgrēku Cesvaines pilī un ar to saistīto seku novēršanu, tāpat to, ka mums nepiešķīra „burkānu naudu" – Ls 200 000, ko saņēma citas pašvaldības par brīvprātīgu apvienošanos novados.
Domāju, ka šoreiz ideju par Mazo novadu apvienības izveidošanu izdosies īstenot, jo uz tikšanos LPS tagad tika uzaicināti nevis 89 novadu pārstāvji, kā iepriekš, bet gan tikai 39 ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000. Vienojāmies, ka no katra reģiona – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales – izvirzīsim savu pārstāvi. Manā skatījumā Mazo novadu apvienība būtu jāvada algotam darbiniekam, līdzīgi kā Lielo pilsētu asociācijā strādā Māris Kučinskis, lai gan to atrast nebūs viegli. Katrā ziņā izveidot Mazo novadu apvienību ir ļoti laba ideja, un es to atbalstu.