Aizvakar Madonā notika bijušā Madonas un Cēsu rajona pašvaldību vadītāju tikšanās un diskusija ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāja vietnieku Aldi Lāci, LVC Vidzemes reģiona direktoru Gunti Apini un AS „Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētāju Vigo Legzdiņu, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Madonas un Cēsu autoceļu tīkla uzturēšanu ziemas sezonā.
Aldis Lācis kā tikšanās iemeslu minēja nepieciešamību klātienē uzrunāt jaunos pašvaldību vadītājus, kas tradicionāli notiek pēc katrām vēlēšanām. Šoreiz tikšanos vēl nozīmīgāku padara tas, ka ir izveidojušies jauni administratīvi teritoriālie veidojumi.
– Otrs iemesls ir visiem zināmais līdzekļu samazinājums. Piecus gadus mēs dzīvojām ilūzijā, ka notiks izaugsme un ar katru nākamo gadu ceļiem atvēlētais finansējums pieaugs, līdz ar to arī mēs varēsim paveikt vairāk. Taču šobrīd, un to jūs noteikti redzat arī pēc saņemtajām pašvaldību ceļu dotācijām, situācija ir mainījusies un pieauguma vietā nācis samazinājums. Man ir viena slikta un viena mazāk slikta ziņa. Sliktā ziņa ir tāda, ka patlaban esam samazinājuši finansējumu par 30%. Tas ir ievērojams kritiens atpakaļ. Kopējais samazinājums ziemas sezonā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 31. martam, ir aptuveni 7 miljoni latu, līdz ar to šajā periodā mēs varēsim rēķināties ar 19 miljoniem latu. Mazāk sliktā ziņa ir tāda, ka ir cerība šādu finansējuma apjomu noturēt un iztikt bez turpmākiem samazinājumiem. Diemžēl mums kopējā situācija ir pat sarežģītāka nekā pašvaldībām, jo, tā kā ceļu fonds ir likvidēts, līdzekļi, kas netiks izlietoti līdz šā gada beigām, būs jāatdod valsts pamatbudžetā, par laimi, šāda iespēja joprojām būs arī vietējiem pašvaldību ceļu fondiem.
Kopumā ar pašreizējo finansējumu mēs esam atgriezušies 2005./2006. gada ziemā. Tiesa, šis periods nebija tas sliktākais, taču, lai mēs spētu nodrošināt visus nepieciešamos darbus, bija nepieciešams atrast līdzekļu ietaupījumus. Nācās ķerties pie ceļu klašu pārskatīšanas. Šajā gadījumā klase nozīmē naudu. Jo augstāka ceļa klase, jo labāk tas tiek uzturēts un jo vairāk līdzekļu tas prasa.
– Vislielāko ietaupījumu varēja gūt, ķeroties klāt treknajam galam. No A uzturēšanas klases ceļiem tika samazināti 383 km (attiecībā pret pagājušo ziemu), no A1 – 901 km, savukārt B klasei, kas lielākoties ir vietējās nozīmes un reģionālie ceļi, klāt nāca 818 km. C uzturēšanas klasi mēs samazinājām par 630 km, bet E klasi palielinājām par aptuveni 1100 km. Praksē tas nozīmēs to, ka ceļi joprojām tiks uzturēti, taču uzturēšanas līmenis daudzviet būs zemāks, – skaidroja LVC valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Lācis.
Viņš arī informēja, ka kopumā 2010. gadā Valsts autoceļu fondam, kam gan vairs nebūs tiešas saistības ar akcīzes nodokli, no budžeta ir atvēlēti 89 miljoni, no tiem pašvaldībām tiks novirzīti 20,4 miljoni latu, bet valsts ceļiem – 69 miljoni.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.10.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto