Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs līdz 23. aprīlim aicinām skatīt izstādi „Slēpes paliksim zem kājām" un doties kultūrvēsturiskā slēpojumā no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu un Madonu (vai pretējā virzienā), iepazīstot arī novadnieces Ilzes Kalnāres darba „Sniega Roze" galvenās varones tēla iedvesmas avotu – izcilo 1930. gadu slēpotāju Mirdzu Martinsoni.
Sportiskā Sniega Roze
„Tā tik bija meiča! Pirmajā ziemā Baibas lēcienus saskrēja skatīties vai viss pagasts, un sievas izbailēs kliedza, bet viņa tikai smējās un smējās un kāpa vēl un vēl augstāk… Sniega Roze…"
Tā „Sniega Rozē" lasām par slēpošanas čempioni Baibu Lielupi, sauktu par Sniega Rozi.
Kas tad ir šī sportiskā Sniega Roze? Ilze Kalnāre savā darbā izmantojusi slēpotājas Mirdzas Martinsones biogrāfijas datus. Mirdza Martinsone (1916-1983) dzīvoja Rīgā, sākotnēji nodarbojās ar slidošanu, pēc tam tēvs un brālis pierunāja pamēģināt slēpot. Distanču slēpošanas sacensībās M. Martinsone piedalījās bez grūtiem treniņiem, taču vairāk viņu aizrāva brīvā slēpošana un slaloms. Viņa uzskatīja slēpošanu par sievietēm piemērotu sporta veidu un saskatīja tajā sievišķību un grāciju.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.02.2011.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
Foto no Madonas muzeja krājuma