No 19. līdz 28. decembrim šova deju grupa "Oreo" devās uz Izraēlu, lai piedalītos starptautiskā dziesmu un deju konkursa "Baltijas talanti 2016" finālā. Vecuma grupā 18+ "Oreo" ieguva pirmo vietu.
Konkursa fināls jau otro gadu notiek šajā tālajā zemē. Tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas un Lietuvas. "Oreo" kopā ar vadītāju Rasmu Platači dejo Olga Baņukalne, Ilze Krafte un Ineta Resne, kas pabija Svētajā zemē.
Kas gan tik īpašs ir šajā zemē? Izraēla ir viena no pārsteidzošākajām pasaules valstīm, kur niecīgā teritorijā sadzīvo neaptverams Eiropas un Āzijas kultūru mikslis, ir meži, kalni, tuksneši un auglīgi lauki, četru jūru krasti. Tuksneši ir 55% no visas teritorijas. Tā ir pasaules civilizācijas šūpulis, triju pasaules reliģiju Svētā zeme, Bībeles Apsolītā zeme. Neaptverama senatnes un mūsdienu pasaules līdzāspastāvēšana. Tā ir valsts, kurā vēsture izkāpj no grāmatu lappusēm un atkal kļūst dzīva. Ne velti tik daudzi vēlas kaut reizi nokļūt Svētajā zemē, kur dzimis pats Pestītājs. Mums bija tā laime tur nokļūt Ziemassvētku laikā, kad ir bērniņa Jēzus dzimšanas diena.
Jūdiem tajā pašā laikā bija Hanukas svētki, kas tautā tiek saukti par gaismekļa svētkiem. Tie ir astoņas dienas gari ebreju svētki, kurus svin, lai godinātu Jūdas Makabeja vadītās sacelšanās uzvaru pār senajiem grieķiem. Hanuka nesākas katru gadu vienā un tajā pašā datumā, pagājušogad tā bija no 21. līdz 28. decembrim. Svētkiem raksturīgs īpašs simbols – deviņzaru svečturis menora, kurā katru nākamo svētku nakti aizdedzina pa vienai svecei vairāk nekā iepriekšējā naktī. Tā tas turpinās līdz astotajai svētku dienai, kad tajā deg visas sveces. Devītā svece, kuru dēvē par šamašu, deg katru nakti un atrodas augstāk par pārējām svecēm. Tā papildinot pa vienai, pakāpeniski degošā hanuka apspīd visu māju ar savu gaismu, atgādinot par tautas vienošanas brīnumu, kas ļāva uzvarēt iekarotājus, un par brīnumu, kad mazā krūka spēja astoņas dienas apspīdēt templi (tā raksta Vikipēdija). Tibērijā pirmajā svētku dienā novērojām lielu jūdu ticības vīriešu gājienu viņiem raksturīgajos melnajos tērpos ar melnajām platmalēm.
Vietas, ko mums izdevās redzēt savām acīm, ir apbrīnas vērtas.
No Galilejas jūras iztek Jordānas upe. Tirgos pie Galilejas jūras pārdod zivis, ko dēvē par apustuļa Pētera zivīm, ko var pasūtīt arī kafejnīcās. Šīs karpām līdzīgās zivis esot ķēris Svētais Pēteris. Kā apliecinājums tam – pie galvas, zivi cepot, parādās gaišs plankums, un tieši aiz šīs vietas apustulis esot saķēris zivi. Jordāna ir Izraēlas lielākā upe un savieno Galilejas jūru ar Nāves jūru. Upe, kas kādreiz bijusi kilometra platumā, nu ir sarukusi mazāka kā Aiviekste. Austrumos no Jērikas atrodas tradicionālā kristīšanās vieta Kasr eļ-Jahud. Tā ir vieta, kur Jānis Kristītājs Jordānas upē kristīja Jēzu (Marka 1:9-11), un tā atrodas Palestīnas teritorijā. Šī vieta svarīga ne tikai ar to, ka šeit tika kristīts Jēzus, bet ir vēl divi svarīgi Bībelē aprakstīti notikumi: 1. Izraēļi no Ēģiptes nāca un šeit šķērsoja Jordānu pa ceļam uz Kanaānas zemi. 2. Tur pacēlās debesīs pravietis Elija ar ugunīgiem ratiem un ugunīgiem zirgiem (Otrā Ķēniņu 2; 6-14). Kristīties un iemērkties šajos svētajos ūdeņos drīkst tikai speciāli šūtos baltos, garos kreklos. Labāki esot tie, ko iesvētījuši priesteri. Šie krekli tiek glabāti visu mūžu un tiek uzvilkti tajos gadījumos, kad tā īpašniekam tiek sūtīti smagi pārbaudījumi vai slimības. Kaut ūdens ir ļoti auksts un izskatās duļķains un netīrs, mēs arī trīs reizes iemērcējamies. Nemierīgākos laikos tūristi šajā teritorijā netiek laisti, un tad kristības notiek netālu no Tibērijas, vietā kas saucas Jardenīts. Tur var nopirkt kristīšanās ierakstu DVD, jo viss tiek filmēts.
Lauksaimniecība iztukšo Galilejas jūru, un arī Nāves jūras līmenis krītas katru gadu par 1 metru. Daudzās vietās pie Nāves jūras vairs nevar, nedrīkst piekļūt nogruvumu dēļ. Iet bojā pludmales un arī ceļi. Vietām iegruvumi ir bīstami tuvu ceļa malai. Tāpat netiek būvēti jauni kūrorti, esošie ir noslogoti 12 mēnešu gadā.
Pilsēta Akko ir minēta Jaunajā Derībā, kur minēts, ka to apmeklēja apustulis Pāvils. 1104. gadā to iekaroja krustneši, un līdz 1291. gadam tā bija krustnešu galvaspilsēta. Var aplūkot krustnešu pazemes pilsētu un apskatīt Osmaņu impērijas laiku cietokšņa sienu atliekas.
Tibērija pirmoreiz ir minēta Jāņa evaņģēlijā, būvēta par godu imperatoram Tibērijam. Ap Galilejas jūru, pazīstamu arī ar nosaukumu Kinereta ezers, ir iekārtotas daudzas pludmales, un tās apkārtnē atrodas ne mazums vēsturisku, arheoloģisku, atpūtas un reliģisku objektu un vietu. Tās dienvidu krastā ir meklējami kopienu kustības kibuca pirmsākumi 1909. gadā. No 1910. līdz 1970. gadam kibucā varējis tīri labi dzīvot. Tajos laikos tur cilvēki dzīvoja komunismā, kad kopīgs bija it viss. Kādreiz kibucos bija tikai lauksaimnieki. Pašlaik no komunisma esot pārgājuši uz sociālismu. Kinereta ezera krastā atrodas arī dabiskie termālie avoti. Tibērijas karstie avoti ir sen izveidoti baseini, kuros ieplūst 17 termālie avoti. Dažus kilometrus tālāk atrodas Hamata Gadera termālie minerālavoti, kuru temperatūra ir 42 grādi pēc Celsija, un tur atrodas arī lielākā krokodilu ferma visos Tuvajos Austrumos. Pa ezeru jeb jūru var braukt kruīza braucienā vai pabraukāt ar motorlaivām. Mums arī tāda iespēja tiek dota, ko ar lielu prieku izmantojam. Lai būtu Ziemassvētku noskaņojums, Ziemassvētku vakarā apmeklējam dievkalpojumus divās kristiešu baznīcās – Skotu Svētā Andreja baznīcā un Tibērijas Svētā Pētera baznīcā.
(Turpinājums sekos)
20.01.2017.