Saules lutināti, ar pirmsjāņu smaržām, krāsām un skaņām pārņemti, puķu draugi veltīja savu uzmanību ik peoniju ziedam, kas bija uzplaucis. Ar gaišām emocijām, ko sniedz daba, pagājušajā svētdienā AS "Latvijas valsts meži" uzņēmuma "Sēklas un stādi" struktūrvienībā – Kalsnavas arborētumā – aizritējuši piektie Peoniju svētki.
Arborētuma Ceriņu dārzā vēl varēja pasmaržot vēlīno šķirņu ziedkopas, bet Peoniju dārzā – izplaukušās agrīno šķirņu peonijas, jo šogad vēsā pavasara dēļ jūnija vidū lielākā daļa no gandrīz divsimt šķirņu kolekcijas – tikai vēl pumpuros.
Kā ierasts, svētkus kuplināja īpašie viesi – bioloģijas zinātņu doktors, valsts emeritētais zinātnieks, selekcionārs Aldonis Vēriņš, puķzirnīšu guru Mārtiņš Maltenieks, Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Kā uzsvēra pasākuma vadītāja Daina Bruņiniece, lai gan svētkiem izvēlētais datums ir ar skumjām vēsturiskām atmiņām, tomēr gaišām emocijām ir piestrāvots viss Kal¬snavas gaiss: – Pieci gadi Peoniju svētkiem ir laiks, ko var uzskatīt par visai Latvijai nozīmīgu tradīciju. Mēs patiesi esam bagāti, jo mums ir ceriņu dārzs Latvijas viducī – Dobelē, bet Centrālvidzemē – Kalsnavā – ir sava neizmērojama bagātība – arborētums. Tā ir 144 hektāru liela ziedoša un zaļojoša sala ar Latvijā lielāko – gandrīz divi simti šķirņu – peoniju kolekciju. Pagājušās nedēļas sākumā peoniju pumpuri vērās pavisam negribīgi, taču nu vasarīgās dienas un ļaužu apbrīna liek ziediem atvērties acu priekšā. Domāju, ka kalsnavieši šopavasar ir gana pārdzīvojuši, vērojot savu Peoniju dārzu un domājot – plauks vai neplauks?
To, kādas bija emocijas, atklāja AS "Latvijas valsts meži" struktūrvienības "Sēklas un stādi" direktors Guntis Grandāns: – Ko tur daudz uztraukties? Peonijas zied un ziedēs, un daļa agrīnāko šķirņu šo skaisto procesu jau ir beigušas. Šogad ir iespēja apskatīties "agros putniņus", un novērtēsim šo iespēju. Pagājušajā gadā bija tā, ka šķita – ap šo laiku jau viss būs noziedējis. Daba ir daba, un klimats ir klimats.
Guntis Grandāns pateicās svētku dalībniekiem par uzticību dabai, Kalsnavai un peonijām. Viņš vislielāko paldies veltīja Peoniju dārza idejas rosinātājam Kalsnavas arborētumā – bioloģijas zinātņu doktoram, valsts emeritētajam zinātniekam un selekcionāram Aldonim Vēriņam. Viņš ir radījis 22 peoniju šķirnes, savai sievai veltot šķirni ‘Maruta', uzmanību pievērsis arī gladiolām un īrisiem.
Selekcionārs bija ieradies ar savu dižgrāmatu "Latvietis un viņa peonijas", un beidzamajiem 39 eksemplāriem ar autogrāfu bija iespēja nokļūt pie puķu draugiem. Šogad izdota arī A. Vēriņa bibliogrāfijas grāmata, par ko selekcionārs teica, ka 80 lappusēs esot "atklāts visu caurskatei kā uz delnas". Viņš peonijas tēlaini nodēvēja par "Vasarsvētku rozēm" un atcerējās Peoniju dārza tapšanu: – Kalsnavieši pirms deviņiem gadiem nāca pretim manam priekšlikumam ierīkot Kalsnavas arborētumā Peoniju dārzu. Priecājos, ka peonijas savas otrās mājas ir atradušas Kalsnavā. Latvijā ir tikai trīs kultūras, kam ir savi dārzi. Tās ir: Dobeles ceriņi, Rīgas LU Botāniskā dārza filiāles Babītē rododendri un Kalsnavas arborētuma peonijas. Esmu tikai šīs kultūras liels veicinātājs, lai puķes, ko pazina jau mūsu vecvecvecmāmiņas ar vecajām, smaržīgajām franču šķirnēm, atdzīvinātu. Liekas, ka man tas izdevās.
Tiem, kas šajos svētkos nebija vai redzēja tikai agrās šķirnes, viņš ierosināja: – Atbrauciet pēc nedēļas, jo tad ziedēs gandrīz visas. Peoniju dārzs ir tāds, ka vajadzētu braukt to skatīties trīs reizes – kad zied agrās, vidējās un vēlīnās šķirnes. Visas vienlaicīgi nevarēs redzēt. Taču viens gan ir skaidrs – Peoniju svētki Kalsnavā būs katru gadu un vienmēr jūnija vidū, kad parasti ir lielais peoniju ziedēšanas laiks.
Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš atgādināja: – Tas, ko gribam vēstīt Peoniju svētkos, ir augu krāšņums, ko var skatīt jūnija dienā. Galvenais vēstnesis šajos svētkos ir nevis cilvēki, bet daba un augi. Kolekcija ir liela, un ar vienu dienu nebūs līdzēts, lai to visu varētu apskatīties. Vēriņa kungs skatīties peonijas aicina trīsreiz, taču uz arborētumu būtu jādodas pat 365 reizes gadā, lai redzētu visas tā nianses. Peonijas ir mūsu jaunievedums, un Peoniju dārzs ir tapis kolekcijas atsvaidzināšanas nolūkā. Taču krāšņs ir arī Ceriņu dārzs un rododendru galerija.
Dendroloģe Benita Rudzīte minēja savas izjūtas par atgriezenisko saiti, kas rodas, skatoties uz Peoniju dārzu, kā arī uz cilvēku rotu: – Ikviens piedod savu krāšņumu. Dārzs ir skaists pats par sevi, bet skaistāks – kopā ar cilvēku.
Viņa dalījās cerībā, ka katrs puķu draugs mājās aizvedīs daļu no Peoniju svētkos redzētā skaistuma un dabas sniegtajām emocijām.
Svētkos organizatori bija sagatavojuši plašu programmu – dziedāja Dobeles Valsts ģimnāzijas vīru vokālais ansamblis mākslinieciskā vadītāja Raimonda Bulmera vadībā, koncertēja Vītolu ģimene.
Svētku laikā darbojās gan stādu tirdziņš, gan arī radošās darbnīcas. Arborētuma apmeklētāji varēja arī uzkāpt skatu tornī, lai pavērotu arborētuma teritoriju no augšas.