17. novembrī 115. dzimšanas diena pienākusi Harijam Lozem (1901-1971), kas savulaik strādājis mūsu puses skolās.
Viņš dzimis Taurenes „Stupēnos", pēc Dzērbenes pamatskolas mācījās Latgales lauksaimniecības vidusskolā Malnavā, to beidza 1925. gadā. Sekoja īsu laiku karadienests (atvaļināts veselības dēļ) un darbs Oktes valsts zirgaudzētavā. Te jauneklis iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, arī vadījis kori. Veidojās apjausma, ka vajadzētu izvēlēties citu darba jomu, tāpēc puisis uzsāka mācīties Valsts centrālajā pedagoģiskajā institūtā Jelgavā. Divgadīgā mācību iestāde 1925.-1930. gadā darbojās pie Jelgavas 2.vidusskolas, jauniešus ar vidējo izglītību tur sagatavoja humanitāro, matemātikas un dabaszinību, kā arī praktisko priekšmetu mācīšanai pamatskolās.
Harijs Loze 1930. gadā beidza institūta Fiziskās audzināšanas nodaļas pilnu kursu, rudenī sāka darbu Varakļānu ģimnāzijā. Tur viņš mācīja vingrošanu, dziedāšanu, militāro mācību, arī vadīja orķestri. Institūta beidzējam tomēr nebija pilnas vidusskolas skolotāja tiesības, pirms speciālu papildpārbaudījumu nokārtošanas viņš skaitījās skolotāja vietas izpildītājs. 1932.-1935. gadā taurenietis strādājis Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastskolā. 1935. gada rudenī Harijs Loze, nomainot Hariju Karčevski, kļuva par Lazdonas pagasta sešklasīgās pamatskolas pārzini. Viņš arī vadīja skolas mazpulku, tāpat Lazdonas pagasta aizsargu kori un orķestri.
1944. gada vasarā, kad tuvojās fronte, Lozes ģimene no Lazdonas aizbrauca. Skolotājs kopš rudens mācīja bērnus Taurenes pagasta skolā, taču drīz vien pārgāja darbā uz Dzērbenes skolu. Sākumā viņš bija skolotājs, tad kļuva par skolas grāmatvedi. 1952. gada februārī valsts drošības ministrijas Madonas rajona pilnvarotais Tjužankins sagatavoja dokumentu par tobrīd Gaujenas rajona Dzērbenes nepilnās vidusskolas grāmatveža Harija Lozes arestēšanu. Kādreizējais lazdonietis ar dzīvesbiedri Annu un dēliem Jāni, Vitāliju, Andreju, Pēteri un Valentīnu dzīvoja Dzērbenes „Purgaļos". Aresta brīdī tika uzskaitīts viņa īpašums – govs, divas aitas, Kļaviņa firmas klavieres un rakstāmgalds. Par mantas saglabāšanu turpmāk atbildīga sieva. Izvirzīti vairāki iemesli apsūdzēšanai – izcelsme no kulaku ģimenes, piederība aizsargu organizācijai un tās kora un orķestra vadīšana, tas, ka Loze vācu okupācijas laikā sastāvējis palīgpolicijas dienestā Lazdonas pagastā un kopā ar citiem lazdoniešiem piedalījies padomju partizānu apkarošanā. Kopā ar pagasta vecāko, rakstvedi un policijas kārtībnieku iekļauts komitejā, kam lazdonieši jāaicina brīvprātīgi stāties vācu armijā. Skolotājs tiešām atzina, ka vienreiz norīkots dzelzceļa apsardzē, gan bez ieroča. Braucis arī uz Lubānu, kad palīgdienesta vīri bija sūtīti pārstaigāt turienes mežus, lai traucētu partizānus, taču toreiz laiku pavadījis pie Lubānas skolas pārziņa Ziemiņa. Kara tribunāls 5. maijā bija bargs – Lozem piesprieda 25 gadus labošanas darbu nometnē. Nolemts arī no viņa iekasēt tiesas izdevumus 580 rubļu apmērā. Oktobrī Gaujenas rajona finansu nodaļa ziņoja, ka par Lozem piederējušās mantas pārdošanu ieņemti 240 rubļi. 1956. gada aprīlī spriedumu pārskatīja un sodu samazināja līdz 10 gadiem, drīz pēc tam skolotāju no nometnes Irkutskas apgabala Bratskas rajonā atbrīvoja sliktās veselības dēļ.