Saņemtie lielie rēķini par patērēto siltumu pērnā gada decembrī ne tikai Madonā, bet visā Latvijā daudzus gan šokēja, gan vienlaikus rosināja pievērsties siltumenerģijas patēriņa samazināšanas iespēju analīzei. Šoziem šī tēma atrodas arī laikrakstu uzmanības lokā.
Kā apgalvo speciālisti, siltuma patēriņš ir atkarīgs no ēkas konstrukcijas (ārsienu, pārsegumu, jumta bēniņu, logu un durvju) siltuma izolācijas koeficienta un siltuma mezglā ieregulētā režīma. Kopējais siltuma zudumu sadalījums aptuveni ir šāds: bēniņu pārsegums 8-14%, ārsienas 35-50%, logi un durvis 20-30%, pagraba pārsegums 8-12%, ventilācija 20-25%.
Lai samazinātu siltuma zudumus un maksimāli saglabātu siltumu telpās, jānoblīvē bēniņu lūkas un logi, to pašu izdarot pagrabā, ja tāds ir. Kāpņu telpas ir jānodrošina ar dubultām durvīm, kas mehāniski aizveras. Ja nav līdzekļu logu nomaiņai kāpņu telpās un arī dzīvokļos, kārtīgi jānoblīvē vecie, starp rūtīm jāievieto siltinošs blīvējums. Telpas ieteicams vēdināt biežāk un īsāku brīdi, nevis reti un ilgstoši.
Pazeminot iekštelpu gaisa temperatūru par vienu grādu, iespējams samazināt siltuma rēķinus vidēji par 6%. Daudzdzīvokļu ēkā samazinot karstā ūdens temperatūru naktī 6 stundu periodā, piemēram, no pulksten 24 līdz 6, no +50° C uz 35° C, siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinās vēl apmēram par 1%. Ja to samazina arī darbdienās, piemēram, no pulksten 9 līdz 16, ietaupījums ir vēl lielāks.
Ofisos un nedzīvojamajās telpās pazeminot iekštelpu apkures temperatūru laikā, kad tās nav nepieciešamas, rēķinus var samazināt pat līdz 20%.
Laikraksta „Stars" 12. februāra numurā publicējām siltumenerģijas patēriņu dzīvojamajās ēkās un izmaksu analīzi šā gada pirmajā mēnesī.
Salīdzinot ar decembra izmaksām, ļoti daudzās mājās ir samazinājies siltuma patēriņš, līdz ar to ievērojami mazāki ir arī saņemtie rēķini, viena kvadrātmetra apsilde izmaksājusi 30, 40 un pat 61 santīmu lētāk.
Kā tas panākts – ieregulējot mazāku režīmu siltummezglā, samazinot gaisa temperatūru dzīvokļos, uzstādot atšķirīgu karstā ūdens temperatūru dienā un nakts stundās vai veicot kādus citus pasākumus, pieredzē dalīties lūdzu vairākus māju vecākos.
Samazina karstā ūdens temperatūru
60 dzīvokļu māja Raiņa ielā 39 ir viena no tām mājām Madonā, kur viena kvadrātmetra apsilde janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, ir izmaksājusi par 30 santīmiem lētāk. Ietaupījums ir diezgan ievērojams. Atkarībā no dzīvokļa platības tie ir aptuveni 9-20 latu, un tas nav maz.
– Par šādu samazinājumu mēs, protams, esam priecīgi. Pēc saņemtajiem rēķiniem par decembri sekojām dažiem mājas Gaujas ielā 28 pārvaldnieces Jeuženijas Adamovičas ieteikumiem. Apmēram janvāra vidū samazinājām karstā ūdens temperatūru naktī (no pulksten 23 līdz 6) līdz 40 grādiem, bet dienā no aptuveni 70 grādiem – uz 53 grādiem. Ūdens dienā faktiski ir gandrīz tikpat karsts, kā iepriekš. Vismaz es nejūtu starpību, bet siltumenerģijas patēriņš, iespējams, ir samazinājies, – uzsver Dace Rācene. – Naktī es gan neesmu mēģinājusi mazgāt traukus, bet citi apgalvo, ka to var izdarīt arī 40 grādu siltā ūdenī. Vienīgi sarežģījumi radās divu dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā arī manis pašas dzīvoklī, tur, kur vannasistabā bija nomainītas tā saucamās čūskas. Pazeminot karstā ūdens temperatūru, mainījās spiediens, un tās sāka tecēt. Izrādījās, tās nebija tik labi noblīvētas un bija jāpārblīvē. Es neņemos apgalvot, ka tieši karstā ūdens temperatūras pazemināšana ir ļāvusi mums ieekonomēt, bet pieļauju, ka tā tas varētu būt. Arī SIA „Madonas siltums" speciālisti apgalvoja, ka, samazinot karstā ūdens temperatūras režīmu, būs ekonomija, un tas ir noticis.
Minimāls siltuma režīms
Viena no zemākajām maksām Madonas pilsētā gan pērnā gada decembrī, gan tagad janvārī bija Rūpniecības ielā 20/7 – attiecīgi Ls 0,78 un Ls 0,61 par kvadrātmetru, turklāt janvārī – tikai par vienu santīmu vairāk nekā šoruden renovētajā un siltinātajā mājā Raiņa ielā 19a. Taču par to, izrādās, nav jābrīnās, jo viena no šīs mājas valdes loceklēm ir Jeuženija Adamoviča.
– Mani šīs mājas (kur dzīvo tante) valdē ievēlēja pirms dažiem gadiem. Pavisam valdē esam trīs, un katram valdes loceklim ir uzticēti savi pienākumi, manā pārziņā ir apkures jautājumi. Neko daudz jau es nedaru, tikai ieregulēju siltummezglā režīmu un dažas reizes mēnesī pārliecinos, vai manis ieregulētais siltuma režīms nav mainījies. Tas, ka maksa par siltumu šajā „Ķīnas mūra" korpusā ir tik maza, nedaudz izbrīna arī pašu. Taču jāņem vērā, ka visos „Ķīnas mūra" korpusos, tāpat vēl vairākās citās mājās Rūpniecības ielā apkures sistēmā nav ūdens cirkulācijas un karstais ūdens viņiem izmaksā daudz lētāk. Piemēram, vasarā kubikmetrs ūdens atsevišķās mājās izmaksā tikai nedaudz vairāk par latu, bet ziemā maksa tiek rēķināta tāpat kā visā pilsētā – Ls 3,56 par 1 kubikmetru. Tā ir nianse, kas ziemā iespaido maksu par siltumu. Ja par karsto ūdeni tiek sarēķināta lielāka maksa, attiecīgi samazinās maksa par siltumu. Atsevišķi ieregulēt karstā ūdens temperatūru šajās mājās tehniski nav iespējams, bet siltuma režīms Rūpniecības ielā 20/7 ir ieregulēts minimāls, – skaidro Jeuženija Adamoviča.
Lai palielinātu gaisa temperatūru dzīvokļos, viņa iesaka iedzīvotājiem radiatorus neaizkrāmēt ar dīvāniem un citām mēbelēm, kā arī siltināt dzīvokļa durvis un, ja nav nomainīti logi, noblīvēt tos.
– Lai dzīvoklī būtu siltāk un nebūtu jāmaksā liela maksa par siltumu, kaut kas jau ir jādara arī pašiem iedzīvotājiem, samazinot siltuma zudumus savos dzīvokļos, – uzskata Jeuženija Adamoviča.
Apsaimnieko paši
Vēl lielāku samazinājumu – no Ls 1,62 par kvadrātmetru decembrī uz Ls 1,02 janvārī – ir izdevies panākt mājā Ērgļu ielā 7.
– Ar šā gada janvāri māju Ērgļu ielā 7 apsaimniekojam paši. Esam atteikušies no SIA „Madonas namsaimnieks" pakalpojumiem un izveidojuši savu biedrību. Arī režīmu siltummezglā tagad ieregulējam paši. Janvārī tika samazināts siltuma režīms nakts stundās, jo līdz tam temperatūra naktī dažkārt dzīvokļos bija pat 23 grādi, bet tagad tā ir 19, 20, 21 grāds – kā kurā dzīvoklī. Droši vien tas ir devis savu rezultātu, – uzsver biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Agate Paeglis. – Protams, jāņem vērā, ka janvāris bija siltāks nekā decembris. Iespējams, rēķini par februāri, kad gaisa temperatūra jau pārsniedz -20° C, būs lielāki. Pagaidām mūsu mājā tehniski nav iespējams uzstādīt atšķirīgu karstā ūdens temperatūru dienas un nakts stundās, jo nav sadalītāju, bet šo trūkumu mēs novērsīsim. Mums ir daudz ideju. Iespējams, jau nākamajā apkures sezonā atteiksimies no SIA „Madonas siltums" pakalpojumiem un siltumu mājā nodrošināsim, katrā korpusā uzstādot automātisko gāzes katlu. Lēmumu vēl neesam pieņēmuši, bet ieguldījums varētu atmaksāties aptuveni pusotra gada laikā. Pēc mājas apsaimniekošanas pārņemšanas iedzīvotājiem mazāk ir jāmaksā arī par gāzi – Ls 3,30 par kubikmetru. Tā ka apsaimniekot māju pašiem ir izdevīgāk, un iesaku arī citiem sekot mūsu piemēram.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA