16. novembrī Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde „Nevar nerakstīt", kur viena no sadaļām ir Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss. Savukārt oktobra nogalē notika UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Nacionālā reģistra nominācijas „Sibīrijas vēstules uz bērza tāss" dalībnieku, kā arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvju tikšanās par nominācijas pieteikuma sagatavošanu starptautiskajam reģistram.
Viss aizsākās 2009. gadā, kad pēc Tukuma muzeja ierosmes tika apzinātas Latvijas muzejos esošās vēstules uz bērza tāss, kas rakstītas no apcietinājuma vai nometinājuma vietām laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Tā tika izveidota nominācija „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tās", kurā iekļāva 19 vēstules no septiņiem Latvijas muzejiem (tostarp arī Madonas) un ko ierakstīja jaunizveidotajā programmas „Pasaules atmiņa" Nacionālajā reģistrā. 2014. gadā nominācija papildināta vēl ar 24 jaunām vēstulēm. Madonas muzejā glabājas viena vēstule – Elzas Serdānes (dzim. Trumekalnes) sūtītais Lieldienu apsveikums. Vēstules ir digitalizētas un pieejamas Pasaules digitālajā bibliotēkā.
16. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde „Nevar nerakstīt". Izstādes pamatideja ir parādīt cilvēka vēlmi/nepieciešamību rakstīt apstākļos, kad vara cenšas maksimāli ierobežot rakstīto vārdu. Tiek rādīti trīs periodi, kas saistās ar rakstītā vārda ierobežojumiem mūsu tautas vēsturē un cilvēku atbildi uz tiem: brāļu draudžu rokraksta literatūra Vidzemē 18. gs. vidū, drukas aizliegums Latgalē 19. gs. otrajā pusē un Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss.
Izstādi kopīgi veidoja LNB un Tukuma muzejs, bet tajā ar unikāliem materiāliem piedalās 11 Latvijas muzeji un bibliotēkas. Pirmo reizi vienuviet var aplūkot visus Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss oriģinālus, starp tiem arī madonietes E. Serdānes veidoto Lieldienu apsveikumu.
Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja LNB direktors Andris Vilks. Savā runā viņš sniedza ieskatu izstādē aplūkotajās tēmās, stāstīja par to savstarpējo saistību un ietekmi uz sabiedriskajiem procesiem. Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola vairāk pievērsās izstādes tapšanai, savukārt Simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta uzsvēra, ka šī izstāde ir pirmais pasākums no Latvijas simtgadei veltītajām aktivitātēm. Ar dziedājumu priecēja Aivars Krancmanis, muzicēja Oskars Patjanko.
Pasākumā piedalījās arī viena no Sibīrijas vēstuļu autorēm – Elza Serdāne.
Izstāde būs atvērta līdz 2016. gada 27. martam.
Vēstules uz bērza tāss no Sibīrijas rakstījuši arī lietuvieši un igauņi. Šobrīd tiek gatavots kopīgs Baltijas valstu nominācijas „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss. 1941-1965" pieteikums UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" starptautiskajam reģistram. No Latvijas ar saviem materiāliem piedalās Tukuma, Okupācijas, Madonas, Nacionālais vēstures, Talsu, Daugavas, Aizkraukles, Literatūras un mūzikas muzejs, kā arī Igaunijas Okupācijas muzejs un Lietuvas Viļņas Genocīda un pretošanās kustības dalībnieku izpētes centrs.