19. augustā uz sava mūža 80 gadiem atskatīsies skolotāja, letoniste, dialektoloģe Maija Poiša.
Lai gan M. Poiša 1934. gadā dzimusi Rīgā un viņas darba gaitas ilgus gadus saistītas ar Rīgu, viņa ir lietpratīgākā sēlisko izlokšņu apzinātāja un pētniece.
M. Poiša dzimusi dzejnieka Jāņa Medeņa un Almas Medenes ģimenē. No 1937. gada viņa bērnību ir pavadījusi mātes dzimtajās mājās „Trākšos" Praulienā, kur dzīvojuši vecvecāki, vectēva divas māsas – dzimti praulēnieši. Maijas tuvinieki drīz pamanīja, ka meitenei ir teicama dzirde, viņa ātri un labprāt apguva visai sarežģīto izloksni.
Kara laikā un pēckara gados M. Poiša mācījusies Saikavas, Sēlpils un Jēkabpils skolās. 1946. gadā viņa iestājās 5. klasē Sēlpils skolā, kur māte mācīja vācu valodu, dziedāšanu, kā arī vadīja kori.
Kopš 1952. gada M. Poiša dzīvo Pierīgā, vēlāk Rīgā. 1957. gadā viņa iestājusies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko beigusi 1962. gadā. Jāpiezīmē, ka Maijai vienmēr ir bijusi mīļa dziesma, un studiju gados viņa bija aktīva studentu jauktā kora „Juventus" dziedātāja. Lai iegūtu iztikas līdzekļus, M. Poiša no 1952. gada ir strādājusi arī dažādus gadījuma darbus: bijusi noliktavas strādniece, rēķinvede, dziedājusi Latvijas Valsts filharmonijas ansamblī.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.08.2014.
Autore: BRIGITA BUŠMANE,
LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece