Pēc pusotra gada visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un septiķus (nosēdumu akas), kas nav pievienoti centralizētajai kanalizācijas sistēmai, plānots sākt reģistrēt īpašā pašvaldību datubāzē, un tiem ir noteiktas jaunas apsaimniekošanas prasības, informē lvportals.lv. Noteikumi neattieksies uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.
Šādu kārtību nosaka jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 384 „Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu", kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Tie ir pieņemti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.
Kāpēc šādi noteikumi pieņemti?
Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu vienotas prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem vai valdītājiem, kā arī sakārtotu un veicinātu šādās sistēmās uzkrāto notekūdeņu, dūņu vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu regulāru izvešanu.
VARAM piebilda, ka noteikumi, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, neaizliegs iedzīvotājiem izmantot „sirdsmājiņas", tāpat kā tie neregulēs decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu vai būvniecību. Tie vienkārši noteiks prasības, kas būs jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, ekspluatējot šīs lokālās attīrīšanas iekārtas, septiķus (nosēdumu akas) vai krājtvertnes tā, lai nekaitētu ne videi, ne cilvēku veselībai.
Viens no iemesliem noteikumu izstrādāšanai bijušas iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi par vides piesārņojumu, ko izraisa nesakārtotas, nefunkcionējošas, savlaicīgi neiztukšotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nelegāla notekūdeņu novadīšana grāvjos vai ūdeņos, nelegāli pieslēgumi lietus kanalizācijas sistēmām un tamlīdzīgi. Tāpat ņemta vērā nepieciešamība pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu. Turklāt arī Eiropas Komisija pastiprināti interesējusies par to, kā Latvijā tiek nodrošināta decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu apsaimniekošana.
Arī sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji secinājuši, ka no decentralizētajām (pašu ierīkotajām) kanalizācijas sistēmām neattīrīti komunālie notekūdeņi bieži tiek novadīti vidē vai nelegāli iepludināti centralizētajās kanalizācijas sistēmās.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks komentēja: – Manā vērtējumā, tas ir ļoti labi, ka likumdošana sakārtojas. Var runāt arī par vides piesārņojumu, lai gan Madonas novadā decentralizētās kanalizācijas sistēmas izved, par to nevarētu sūdzēties. Tikmēr daudzviet lielākās pilsētās ar šo ir vēl lielākas problēmas. Katrā ziņā – noteikumi ir pieņemti, un tie būs jāievēro. Tie varētu veicināt arī pievienošanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuras izbūvēšanā gan Eiropa, gan pašvaldība ir ieguldījusi daudz līdzekļu. Saprotams, tie būs papildu izdevumi reģistra veidošanai, uzturēšanai. Par visu šo kārtību katra pašvaldība vēl izstrādās savus saistošos noteikumus.
Uz ko attieksies jaunā kārtība?
Jaunie noteikumi attieksies uz ikvienu, kurš dzīvo ciemā vai pilsētā un kura māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai un notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:
* rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 kubikmetriem diennaktī;
* septiķus (rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas);
* notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.
Noteikumi neattieksies uz lauku viensētām, jo vides aizsardzības interesēs primāri ir izvirzīt prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai apdzīvotās vietās, kur lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķi un krājtvertnes koncentrētas salīdzinoši nelielā, blīvi apbūvētā teritorijā un var ietekmēt ne vien virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti lokālajās ūdensapgādes sistēmās, radot draudus cilvēku veselībai. VARAM ieskatā, lauku teritorijā (viensētās) izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām.
Kur sava mazmājiņa būs jāreģistrē?
Reģistra izveidošana un uzturēšana jānodrošina vietējām pašvaldībām vai pašvaldības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem. Kā tieši tas notiks – elektroniski, pa pastu vai kā citādi? – noteikumi pieļauj visas minētās iespējas.
„Noteikumi paredz, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks pats iesūtīs pašvaldībai reģistrācijai visu nepieciešamo informāciju. Tas, ka kāds dosies pie viņiem uz mājām reģistrēt attīrīšanas iekārtu vai krājtvertni, noteikumos nav paredzēts," uzsver VARAM. Reģistrācija datubāzē būs vienreizēja.
MK noteikumi neparedz kontroles un uzraudzības kārtību decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, bet nosaka, ka to varēs atrunāt pašvaldību saistošajos noteikumos.
16.08.2017.