Precīzāk saulgrieži būtu jāsauc par vasaras saulstāvjiem, jo dienas garums stāv. Saulstāvjos vairāk var ietekmēt savas dzīves pārmaiņas, nekā saulgriežos. Šogad tās ir četras dienas, bet spēcīgākā – 21. jūnijā (negulēšanas laiks līdz 22. jūnija pulksten 7.24). Latviskās dzīvesziņas pētniece un praktizētāja S. Strautmane saka: „Godinot Sauli un uguni, mēs godinām sevī Gaismas pirmsākumu. Tās ir kosmiskās uguns stiprākās dienas gadā – ugunsrituālu dienas. Vienkāršāk sakot: ko sēsi, to pļausi. Svētīgas stabilitātes iegūšanai, materiālās labklājības veicināšanai, fiziskajai, ķermeniskajai veselībai, attiecību tīrībai."
Saulgrieži ir pavasarī un rudenī, bet saulstāvji – vasarā un ziemā. Šie laiki paredzēti, lai apstātos un:
* parunātu ar sevi (nav svarīgi, kā to nosauc – par sirdsbalsi, Dvēseli, Garu vai Dievu),
* pateiktos dabas elementiem – saulei, ugunij, ūdenim, zemei, gaisam.
Mums tas viss ir pieejams par velti, bet vai mēs to novērtējam, vai pasakām paldies? Vai veidojam sarunu ar savu Dvēseli? Dažs – jā, cits – nē. Tā nu ir sanācis, ka latvietim tas jāmācās no jauna, jo vēstures grieži samaluši daudzas rīcības tradīcijas un atmiņas par jēgu.
Apstājies! Šogad ir veselas četras dienas vienādā garumā (saule gan lec pulksten 4.29, gan riet 22.22), sākot no 20. līdz pat 23. jūnijam. Pati spēcīgākā diena un nakts ir 21. jūnijā, kad saule maina zīmi pulksten 7.24 no rīta.
Izsakoties alegorijās, saulstāvji ir kā laika lūka, kad vāks ir plaši atvērts. Salīdzinājumam – ikdienā tā lūka kādam ir pavisam ciet vai ar nelielu atvērumu (ja cilvēks ir saskaņā ar dabu, Dievu, ar savu sirdsbalsi). Jauniešiem varbūt vieglāk saprotams šāds salīdzinājums – ikdienā cilvēkam ir slikts „interneta ātrums", bet saulstāvjos – ārkārtīgi labs, kas dod iespēju piekļūt vairāk idejām, vairāk mīlestībai, vairāk naudai un tamlīdzīgi. Sarunas laikā cilvēks var uzzināt: kāpēc viņa Dvēsele ir uz zemes? Kāds ir paša Augstākais uzdevums? Var noskaidrot – ko Dvēsele vēlas šobrīd?
Īsumā par to, ko saulstāvjos iespējams paveikt sevis labā
* Pateikt vai nodziedāt saulei „Paldies!". Saule ir aktīva enerģija, kas spīd ikvienam neatkarīgi no vecuma, stāvokļa sabiedrībā un tamlīdzīgi, katra cilvēka paša ziņā, vai viņš pieņem pateicībā dāvanas no tās, vai ierauga brīnumu tajā, kas it kā ikdienišķs.
* Saulrietā saules vietā iekurt uguni – ugunskuru vai vismaz iedegt svecīti.
* Pateikt ugunij „Paldies!" – ar ūdeni, medu vai maizes kripatām, graudiņiem, tā veicinot, ka uguns kļūst atbalstoša, nevis iznīcinoša.
* Pateikt ūdenim, gaisam un zemei „Paldies!".
* Atbrīvoties no liekā – uz lapiņas vai bērza tāss var uzrakstīt izjūtas, īpašības vai ieradumus, ko cilvēks gatavs atlaist. (Svarīgi, lai tas būtu tikai par sevi, jo citi nav mana darīšana.) Sadedzināt uzrakstīto virs sveces vai ugunskurā ar vārdiem „Uguns pieņem!".
* Iesēt jauno – salasīt trīs augus dabā, katram pievienojot nodomu, piemēram, šis – lai man mīlestība, šis – lai man prieks dzīvot, šis – lai man visa pietiekoši. Sadedzināt uzrakstīto virs sveces vai ugunskurā ar vārdiem „Uguns pieņem!".
* Beigās nostiprinājumam (arī pa vidu, protams, drīkst) izdziedāt kādu līgotni vai stipro tautas dziesmu (piemēram, „Pie Dieviņa gari galdi", „Šķērsu dienu saule tek(a)", „Ņem, Jānīti, melnu zirgu" u. c.).
* Ja vēlas, var uzdot Augstākajiem spēkiem konkrētus jautājumus, kas neskaidri (ieteicams darīt to pēc tam, kad ir atbrīvots liekais). Speciālu noteikumu nav, kā runāt ar savu Dievišķo, bet no pieredzes varu ieteikt – uzrunāt viņus konkrēti, piemēram, „Dievs, Eņģeļi, mans Gars un Dvēsele, palīdziet sadzirdēt, sajust, ieraudzīt, kā man risināt to, kas man sāp (nosauc konkrēto problēmu)! Un tad pieklust, gaidīt, vērot, kas nāk. Pilnīgi neviena doma nav nejauša, neviena bilde nav nejauša – tajā var slēpties atbilde. Ja šķiet, ka atbilde neatnāk, nevajag kreņķēties, tā var atnākt citā dienā, jo komunikācija ar savu Dievišķo daļu ir jātrenē. Svarīgi, ka jautājums vispār ir palaists gaisā (ja rodas vēlēšanās nopietnāk saprast, kā piekļūt pie īpašajām Dvēseles atbildēm, youtube.com var paklausīties „Mājas radio" ierakstos „Garīgā tūrisma" formulu, kas var palīdzēt ātrāk nonākt pie skaidrības.
* Galvas un uguns rotas pēc sajūtas. Sievas vainagus pin saviem vīriem. Alu un citus stipros dzērienus šajās dienās nedzer, jo tad iznieko savu iespēju sakārtoties, līdzsvaroties jaunam dzīves cēlienam (šogad īpatnēji, ka pat Līgo diena, 23. jūnijs, ir stiprā dienā, kad dzērumā cilvēki var „pieķengāt" savu un tautas karmu/cēloņu un seku likums, tāpēc izvēlieties atbildīgi, kā pavadīt šo dienu!
21.06.2017.