Viens no pēdējos mēnešos sabiedrībā visvairāk diskutētajiem jautājumiem ir 18. februārī plānotā tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums „Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?" Iespējamie atbilžu varianti ir „Par" un „Pret".
Pietrūkst argumentu
Par būtisku pagrieziena punktu tautas nobalsošanas epopejā kļuva arī pagājušajā piektdienā Satversmes tiesas (ST) pieņemtais lēmums neapturēt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pastāstīja, ka tiesa, rīcības sēdē izvērtējot deputātu izteikto lūgumu apturēt tautas nobalsošanu, nonāca pie diviem secinājumiem. Pirmkārt, ST piemēro pagaidu līdzekli, proti, aptur kāda procesa norisi, ja šis process var novest pie tiesas sprieduma neizpildīšanas. ST izvērtēja, vai iespējamie tiesas spriedumi būtu izpildāmi, un secināja, ka jebkurā gadījumā tiesas spriedums ir izpildāms un pieteikuma iesniedzēju sniegtie argumenti nav pietiekami, lai tiesa konstatētu, ka tas būtu bezjēdzīgs tiesas process. Otrkārt, pašlaik jau ir sākts tautas nobalsošanas process, tas ir likumdošanas process, un tauta kā likumdevējs dosies balsot par konkrēto likumprojektu. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus un būtiskus argumentus, lai tiesa ar savu lēmumu apturētu likumdošanas procesu, taču Satversmes tiesa šādus argumentus nesaskatīja.
„Lai maksā no savas kabatas"
Arī „Stara" lasītāju reakcija liecina, ka referendums daudziem cilvēkiem liek aktivizēties. Pagājušajā nedēļā uz redakciju piezvanīja kāda vietējā iedzīvotāja, kas vēlējās paust savu viedokli šajā jautājumā: – Nav saprotams, kādēļ cilvēki cenšas tik vienkāršas lietas sarežģīt. Lindermans aicināja vākt parakstus par otru valsts valodu, taču viņš nav pilsonis. Tikpat labi varam pagaidīt vēl kādu ārvalstnieku, kurš atbrauks, piemēram, no Ķīnas vai Etiopijas un prasīs valsts valodas statusu savai valodai. Šādi varam mēģināt uzstādīt Ginesa rekordu. Tas ir absurds. Ierodas Latvijā nepilsonis un apgriež visu ar kājām gaisā, bet mums tagad pēc viņa stabules paklausīgi jādanco. Vai visi politiķi ir apreibuši, ka nesaprot, ko dara? Kādēļ ir nepieciešama otra valsts valoda? Mājās joprojām katrs var runāt, kā vēlas. Arī ar tiem, kas apmeklē Latviju un nezina valsts valodu, sarunāties joprojām ir iespējams krievu valodā. Kāpēc tad citas Latvijā dzīvojošās tautības neprasa savai valodai valsts valodas statusu?
Esmu piedzimusi un uzaugusi vietā, kur vairums iedzīvotāju bija krievi. Esam iztikuši bez konfliktiem un spējuši sazināties, taču lieku galvu ķīlā, ka, tiklīdz krievu valodai būs valsts valodas statuss, tā krieviem vairs nebūs motivācijas mācīties latviešu valodu un latvieši būs spiesti pārkrievoties.
Otrkārt, neuzskatu, ka izdevumi par šo referendumu ir jāuzkrauj pārējiem iedzīvotājiem. Lai pats Lindermans kopā ar „Saskaņas centru" arī sedz referenduma izmaksas!
Sagatavoja EGILS KAZAKEVIČS