18. februārī ar Pelnu trešdienu sākās Lielā gavēņa laiks, kas ilgs līdz Lieldienām un kura laikā cilvēki aicināti no kaut kā atteikties.
Pelnu trešdienā visās katoļu baznīcās notika īpaši dievkalpojumi, kuros garīdznieki svētīja pelnus un tos kaisīja uz ticīgo galvām vai uz pierēm ar tiem uzvilka krusta zīmi. Bībelē pelni ir simbols grēku nožēlai un tam, ka cilvēka dzīve uz šīs zemes ir pārejoša.
Ik gadu, sākoties gavēnim, Romas pāvests raksta vēstījumu. Šogad pāvests Francisks vēstījumā aicināja nebūt egoistiskiem, jo vienaldzīga attieksme jau ieguvusi pasaules dimensiju. „Tik tālu, ka šodien varam runāt par vienaldzības globalizāciju," teikts vēstījumā. Pāvests atgādināja, ka vienaldzība pret tuvāko ir kārdinājums, ar ko kristiešiem jātiek galā.
Viņš piebilda, ka Dievs nav vienaldzīgs pret pasauli, tikmēr pasaule cenšas noslēgties sevī. Lai cilvēki nekļūtu vienaldzīgi un nenoslēgtos sevī, tiem ir vajadzīga atjaunotne, uzsvēra pāvests Francisks.
Jāpiebilst, ka Lielais gavēnis attiecināms uz aizliegumiem ēdienkartē, bet tas nebūt nav bads vai badošanās. Gavēnim tikai tad ir nozīme, ja tas savienojas ar garīgu vingrināšanos. Turklāt gavēnim mūsdienās ir iespējamas dažādas atturības formas, piemēram, atteikšanās no alkohola, saldumiem un cigaretēm, pārmērīgas ēšanas un preču pirkšanas, kā arī atteikšanās no televizora skatīšanās un pārvietošanās ar auto.