Divas dienas pirms Šveices vēstnieces piedalīšanās skolēnu autobusa svinīgā nodošanā Kalsnavas pagastā šīs valsts vēstniecībai Rīgā tika pasniegta cita dāvana – jaunizdevums.
Rīgas Tehniskās universitātes muzeja vadītāja, pedagoģijas doktore Alīda Zigmunde uzrakstījusi grāmatu „Johans Heinrihs Pestalocijs un Latvija". Akadēmiskajā bibliotēkā notika tās abu izdevumu (latviešu un vācu valodā) atvēršana. Šveices pedagogs Pestalocijs (1746-1827) vadījis skolotāju seminārus, veidojis bērnunamus – patversmes. Viņš interesējies par bērna attīstības spējām, prāta aktivizēšanu, mācību uzskatāmību, bērnu līdzdalību ražīgā darbā, tikumisko audzināšanu.
Daudzu arī šodien būtisku izglītošanas jautājumu izvirzītājs un skaidrotājs darbojās Šveicē, bet, izrādās, viņam bijušas saites arī ar Kurzemi un Vidzemi. Līdz šim zināmākais Pestalocija uzskatu sekotājs bija Alberts Voldemārs Holanders (1796-1868), kopš 1925. gada zēnu ģimnāzijas vadītājs Bērzainē (Cēsīs), vēlāk ēkā darbojies arī skolotāju institūts. A. Zigmunde noskaidrojusi, ka liels šveicieša uzskatu atbalstītājs bijis Dzelzavas muižas īpašnieks Karls Oto fon Tranzē-Rozeneks (1761-1837). Viņš pie Pestalocija mācīties sūtījis savus dēlus, viesojies arī pats, aicinājis šo vīru braukt strādāt uz Vidzemi. Šīs ieceres gan nav realizējušās.
Kad pirms 130 gadiem Dzelzavā ar muižas īpašnieku Tranzē-Rozeneku līdzdalību cēla pagastskolu, tā bija apkārtnē tolaik lielākā šāda mērķa ēka. Savā ziņā tas arī bija šveicieša uzskatu iedzīvinājums – viņš lielāko uzmanību veltīja tieši sākotnējai izglītībai, elementārskolai.
Pestalocija laikā un arī vēlāk bērni pa nedēļu dzīvoja skolā, nu šai ziņā uzskats mainījies, tāpēc vajadzīgs skolas autobuss.
Pirms 100 gadiem Šveicē kā pēcrevolūcijas emigrants dzīvoja skolotājs, arī citu skolotāju audzinātājs mēdzūlietis Jānis Saujiņš (1878-1934), viņš par šo valsti vēlāk uzrakstīja grāmatu.
Pestalocijam veltītā izdevuma eksemplāru autore dāvināja arī dzelzaviešiem un Madonas muzejam.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ