Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Saietam “Spiets” – jau 20

Redakcija

Autors • 14.11.2011.

Saietam “Spiets” – jau 20
Burtu lielums

Sestdien uz 20 gadu jubilejas pasākumu pulcējās Madonas un citu Vidzemes novadu dziedošās-muzicējošās "Spieta" ģimenes, lai ne tikai priecētu klātesošos ar lielisku dziedāšanu un priekšnesumiem, bet arī atgādinātu par gara stiprumu, kas rodas saticīgās ģimenēs.

Īpaši šajā nedēļā, dzīvojot valsts svētku zīmē, šīs vērtības, ko iemieso „Spieta" ģimenes, ir tik aktuālas, tāpēc uzrunāja ikvienu klātesošo un radīja īpašu kopības izjūtu. Jau izsenis zināms, ka latvieši ir dziedātāju tauta, un kopīgi dziedāta dziesma palīdz stiprināt ģimeniskās saites.
– Ģimenes ir Latvijas pamatu pamats, un šovakar svētki ir mums visiem, jo ģimenes atrodas uz skatuves, ģimenes sēž zālē – visi kopā esam vienoti. „Spieta" dzimšanas diena ir zīmēta arī valsts svētku zīmē, cerams, šis vakars jums palīdzēs sajust arī to. „Spieta" emblēmā ir attēlots dziedošs, kupls ozols uz Latvijas karoga fona. Tādas arī ir latviešu ģimenes – stipras un dziedošas, kas mūs vienmēr ir vienojis, – atklājot 20. jubilejas koncertu, norādīja „Spieta" vadītāja Anita Kļaviņa.
Pirmais „Spieta" saiets Madonā notika 1991. gadā, tas tapa, pateicoties Anitas Kļaviņas, Arta un Rudītes Kumsāru un Monikas Briezes kopīgajai idejai, kas attīstījās 20 gadu garumā, cerams – arī turpmāk. Pirmā muzicējošā ģimene bijusi Gavaru-Noviku ģimene no Meirāniem. Šo gadu laikā kopumā uz „Spieta" skatuves kāpušas aptuveni 70 ģimeņu. Kā uzsvēra „Spieta" vadītāja Anita Kļaviņa, šis saiets vienmēr atšķirsies no televīzijā redzamajiem šoviem un dziedāšanas svētkiem ar to, ka „Spietā" nav sacensības vai konkurences ģimeņu starpā. Tieši pretēji – tie ir kopības izjūtas, patīkamas atkalredzēšanās un līdzīgi domājošo emociju apmaiņas svētki.
Dziedošo-muzicējošo ģimeņu saietā pa šiem gadiem ir izaugusi jau jauna „spietotāju" paaudze, turklāt šai saimei dalībnieki tikai nemitīgi nāk klāt. Tā arī šajā vakarā atklājās, ka kādreizējai „spietotāju" Gotlaufu ģimenei jau „Spieta" 5. jubilejas dienā piepulcējās dēls, savukārt 15 gadu vēlāk – mazmeitiņa.
Vītolu ģimene no Liezēres arī ir augusi kopā ar „Spietu", Anita Kļaviņa atcerējās: – Pirms 20 gadiem es zīmīgi un simboliski vārdu „vītoli" pieminēju, nezinādama, ka pēc 5 gadiem Liezēres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Rozenbergs atvedīs Vītolu ģimeni uz „Spieta" 5 gadu jubilejas pasākumu. Pirms 20 gadiem pirmo „Spietu" sāku ar vārdiem: „Visas manas greznas dziesmas vītolā salēkušas. Sāk vītols locīties, birst dziesmiņas skanēdamas." Kad „Spiets" vēl tikai nesen bija aizsācies, jaunākie Vītolu ģimenes bērni bija mazi, bet jau kopā muzicēja. Tagad visi ir izauguši. Kas to būtu domājis, ka mūsu Vītolu ģimene savas dziesmas tik tālu aizskandinās, ka visa Latvija par viņiem balsos un līdzi jutīs.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.11.2011.

Autore: LAURA VOITIŅA

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px