Pagājušajā nedēļā Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē tika lemts par līguma slēgšanu ar Latvijas Slēpošanas savienību (LSS) par starptautisku slēpošanas sacensību „Skandināvijas kauss" organizēšanu Madonā no 2011. gada 1. līdz 3. februārim.
Sēdē piedalījās arī LSS prezidents Vairis Brīze un LSS atbildīgais par distanču slēpošanu madonietis Roberts Raimo.
Madonas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Voldemārs Šmugais deputātus informēja par Madonas sporta un atpūtas bāzē „Smeceres sils" jau paveiktajiem darbiem, kā par tiem, ko vēl jāpagūst izdarīt.
– Šis būs jau ceturtais gads, kopš Latvijā ir ienācis „Skandināvijas kauss". Pirmais tā posms norisinājās Rīgā, Uzvaras parkā. Pēc tam sacensības divus gadus norisinājās Siguldā, bet nākamgad tās plānots rīkot Madonā. Vēlme rīkot starptautiskās sacensības saistīta ar „Smeceres sila" bāzes turpmāko attīstību. Šajā objektā ir ieguldīti ievērojami pašvaldības un projektu līdzekļi, par ko paveikts liels darbs. Līdz ar to likumsakarīga ir vēlme trasē rīkot augsta līmeņa starptautiskās sacensības. Lielākā daļa priekšdarbu jau ir veikta. Bija sanāksme, kurā tikāmies ar Madonas un Madonas apkārtnes viesnīcu un viesu māju īpašniekiem, lai zinātu, vai mēs varam atbilstošā kvalitātē izmitināt lielu skaitu cilvēku. Kopējais dalībnieku skaits tiek lēsts ap 200, kā arī pavadošais personāls. Arī visa šā gada vasara „Smeceres sila" bāzē ir pagājusi „Skandināvijas kausa" zīmē. Kas tad ir izdarīts? Trases apsekoja Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) slēpošanas trašu homologācijas (atbilstības standartiem) inspektors no Somijas Janne Pylväs un FIS sacensību tehniskais delegāts Mārtiņš Niklāss un norādīja uz to, kas vēl ir jānovērš vai jāuzlabo. Mežā tika veikti papildu darbi un trases paplašinātas. Kļūdas lielākoties ir novērstas, un šobrīd aktīvāk darbs rit stadiona daļā, kur vēl ir palikuši daži nepabeigti darbi. Uz silu ir pārvietots arī tualetes konteiners, kas sākotnēji tika iegādāts pilsētas stadionam, taču tagad ir nodots „Smeceres sila" bāzei. Kopumā par 80-85% esam gatavi uzņemt „Skandināvijas kausu", – klātesošos informēja Voldemārs Šmugais.
Vairis Brīze atzina, ka LSS par kausa izcīņu, kas jau ceturto gadu tiks rīkota Latvijā, izjūt lielu atbildību, jo sacensības norisinās pēc starptautiskajiem standartiem.
– Šīs būs tāda paša līmeņa sacensības, kādas varam vērot televīzijas sporta kanālos, tikai mēroga ziņā nedaudz mazākas. No tā, kā tās sarīkosim, būs atkarīgs arī visas valsts prestižs. Pašvaldības ieguvums no šāda pasākuma būs nozīmīgs. Rīkojot iepriekšējos divus posmus Siguldā, vietējās pašvaldības būtiskākais jautājums bija – cik daudz dalībnieku un skatītāju jūs varat piesaistīt? Viņu mērķis bija aizpildīt vietējās viesnīcas, tādējādi palīdzot vietējiem uzņēmējiem, vienlaikus gūstot papildu ieņēmumus iekasēto nodokļu veidā. Uz sacensībām atbraukušie viesnīcas aizpildīja.
Laika līdz februārim nav atlicis vairs tik daudz. Tas, ko LSS šobrīd vēlas redzēt pašvaldības rīcībā, ir pāriešana pie praktiskām lietām, kas saistītas ar „Skandināvijas kausa" rīkošanu. Jāpabeidz trašu homologācija un jābūt skaidrībai par organizatoriskajiem jautājumiem. Līdz šim mūsu savstarpējā sadarbība ir bijusi veiksmīga, – norādīja Vairis Brīze, piebilstot, ka savienība „Skandināvijas kausam" centīsies nodrošināt maksimālu publicitāti.
Valstis pārstāvēs vieni no labākajiem
Deputātiem saistībā ar šo sacensību rīkošanu radās arī vairāki jautājumi. Piemēram, Andrejs Ceļapīters vaicāja, vai problēmas neradīs tas, ka februāra sākums var izrādīties silts. LSS prezidents atzina, ka šādas situācijas ir risināmas un viņu speciālistiem jau ir pieredze, kā rīkoties un kā veidot sniega uzkrājumus. Šajā pieredzē viņi dalās arī ar madoniešiem.
Deputāti arī vaicāja, vai sacensību dalībnieku vidū būs arī augstākā līmeņa distanču slēpotāji.
– Šīs ir kontinentāla līmeņa un Skandināvijas reģiona lielākās sacensības. Nākamais līmenis aiz tām jau ir Pasaules kauss. Dalībnieku kontingents ir spēcīgs. Pirmajā gadā, kad kauss tika rīkots Latvijā, dalībnieku vidū bija pasaules ranga 2. numurs. Pērn Zviedrijas un Somijas izlases sastāvā bija pieci vai seši olimpisko spēļu dalībnieki. Igaunija un Somija „Skandināvijas kausā" piedalās ar savu pirmo izlasi. Daudzi no tiem, kas startē „Skandināvijas kausā", pēc trim četriem gadiem iegūst medaļas pasaules čempionātos, – pastāstīja Roberts Raimo.
Savukārt Andris Sakne Robertam Raimo kā vienam no galvenajiem iniciatoriem „Skandināvijas kausu" rīkot Madonā vaicāja, vai viņā ir pārliecība, ka pašvaldība spēj šāda līmeņa sacensības noorganizēt.
– Par spēju sacensības sarīkot man nav bažu. Atklāti sakot, šobrīd vairāk uztrauc tas, kā mūsu sportisti tajās startēs, it īpaši madoniešu starti. Savās mājās vēlamies sasniegt labus rezultātus, un, manuprāt, šis ir tas gads, kad mēs varētu beidzot kādam norvēģim ieknābt, jo Rinalds Kostjukovs un Arvis Liepiņš jau ir sasnieguši junioru vecumu, – uzsvaru uz sacensību sportisko pusi lika Roberts Raimo.
Sadala darāmo
Atgriežoties pie sagatavotā līguma apspriešanas, daži deputāti norādīja, ka tas ir pārāk vispārīgs un arī finansiālā puse tajā nav atrunāta, līdz ar to nav skaidrs, kāds ir pašvaldības un kāds – LSS ieguldījums sacensību organizēšanā. No līguma netop skaidrs, vai pašvaldībai arī ir jādomā par tiesnešiem, kas tiesās sacensības.
– Šis līgums nav jauns. Tādi paši tika noslēgti gan ar Rīgu, gan Siguldu. Iespējams, tas ir nedaudz nekonkrēts, taču, ja mums uz papīra būtu jāatspoguļo visas lietas, kas sacensību rīkošanas laikā var kļūt aktuālas, tad arī ar biezu grāmatu vēl būs par maz. Vienkārši izsakoties, LSS uzņemas organizatoriskās lietas, tai skaitā norīkot tiesnešus, bet pašvaldība gādā par to, lai trase atbilst standartiem un tajā var norisināties sacensības, respektīvi, par tehnisko pusi. No pašvaldības puses mēs vēlētos arī konkrētu cilvēku, kas būs sacensību direktors (par sacensību direktoru tika nolemts apstiprināt Gunāru Ikaunieku. – Aut.). Kas attiecas uz sacensību izdevumu daļu, kopējais iepriekšējā posma budžets bija Ls 15 000, no tā Siguldas pašvaldības finansējums bija nedaudz vairāk nekā Ls 3000, kas tika novirzīts kā dotācija trasei. Mēs nepretendējam uz milzīgiem pašvaldību finanšu līdzekļiem. Ja jums trase jau ir gatava, ir visa nepieciešamā tehnika, mēs no savas puses vienīgās rūpes radām ar to, ka liekam sakārtot trasi atbilstīgi starptautiskajiem standartiem. Tas, ko pašvaldība no šī pasākuma vēlas, lielā mērā ir atkarīgs no pašas. Sacensības var būt orientētas tikai uz sportisko daļu, bet tikpat labi pašvaldība sacensību dienā var sarīkot kādu pasākumu un šaut gaisā salūtu. Tas, cik krāsainas būs sacensības, lielākoties ir atkarīgs no pašvaldības, – skaidroja Vairis Brīze.
Viņš arī norādīja, ka Sigulda, kuras sākotnējais mērķis, kā jau tika minēts, bija dot darbu un papildu peļņu viesnīcniekiem, tagad jau ir sākusi attīstīt koncepciju ziemas sporta veidu atbalstam. Līdz šim Sigulda vairāk bija zināma ar kalnu slēpošanas trasēm un bobsleja un kamaniņu trasi, pašlaik jau tiek domāts par distanču slēpošanas trases izveidi, lai arī ar šo objektu piesaistītu tūristus. Arī Madona ar Gaiziņa tuvumu ir tradīcijām bagāts ziemas sporta veidu centrs, kam ir ļoti labas attīstības perspektīvas.
Dome, veicot dažus redakcionālus precizējumus, vienojās par sadarbības līguma slēgšanu ar LSS par „Skandināvijas kausa" rīkošanu.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva