12. augustā Vecpiebalgas kultūras namā notika Jāņa Hartmaņa grāmatas „4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks 1915-1917" atvēršana. Kopā ar autoru jāmin vēl viens cilvēks – grāmatas izdošanas nodrošinātājs, RTU profesors Namejs Zeltiņš.
Atvaļināto pulkvedi Hartmani zinām kā militārās vēstures pazinēju, īpaši par Pirmo pasaules karu. Kopā pastāvēja astoņi strēlnieku kaujas bataljoni, vēlāk pulki, kā arī rezerves pulks. Līdz šim to gaitas vairāk atainotas kopumā. Kareivju un virsnieku atmiņu izdevumi, protams, pamatā attiecas uz to vienību, kurā autors dienējis. Izvilkumi no 4. bataljona kaujas žurnāliem trīsdesmito gadu vidū publicēti žurnāla „Latviešu Strēlnieki" numuros, taču tie līdz mūsdienām saglabājušies nedaudzi. Jaunais izdevums savā ziņā ir pirmais sīkāks apkopojums par vienu atsevišķu strēlnieku vienību. Jāteic – nule iznākusī grāmata paredzēta Latvijas armijai, bibliotēkām, skolām, bet ne tirgošanai veikalos. Autors gan sola, ka teksts tuvākajā laikā būs lasāms arī portālā www.latviesustrelniekusaraksts.lv. Tur jau pieejamas grāmatas par Nāves salu un kaujām pie Mazās Juglas.
Vidzemes vārds bataljona nosaukumā nenorāda uz karavīru izcelsmes vietu – vienkārši Krievijas armijā bija pieņemts karaspēka vienības saistīt ar vietvārdiem. Tur bez mūsu puses vīriem dienēja kurzemnieki, rīdzinieki, arī puiši no Latgales. Ilgāku laiku vidzemniekus komandēja Mēdzūlas „Kaļēnos" dzimušais pulkvedis Ansis Zeltiņš (1863-1942), starp virsniekiem bija arī līdērietis Jānis Judiņš (1884-1918), saikavietis Jānis Edgars Ozols (1887-1946), grasēnietis Aleksandrs Plensners (1892-1984). Vidzemes bataljonā dienēja „Dvēseļu puteņa" autors Aleksandrs Jēkabs Grīns (1895-1941). Bataljona formēšana sākās 1915. gada septembrī Rīgā, apmācībām to pārcēla uz Tērbatu. 1916. gada sākumā bataljona karavīri ieradās Rīgas frontē Smārdes apkārtnē, smagākās kaujas gan piedzīvoja Tīreļpurvā gada beigās. Lielas daļas ilustrējošo fotoattēlu autors ir vēlāk Madonā strādājošais Jānis Glīznieks.
Pulkveža Zeltiņa dēls – enerģētikas zinātnieks Namejs Zeltiņš -Vecpiebalgā tika sveikts 80. dzimšanas dienā. Profesors saņēma ziedus un citus pagodinājumus, taču daudzie klātesošie savukārt dāvanu no viņa – jauniznākušo grāmatu. Ansis Zeltiņš savulaik mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Kā strēlnieku komandierim viņam agrārreformas laikā piešķirts īpašums Zaļenieku pagastā Zemgalē, kas nosaukts par Vidzemes Strēlniekiem. Stāsta, Mēdzūlas pagasta tālāko galu par Mandžūriju sākuši saukt tāpēc, ka 20. gadsimta sākumā „Kaļēnu" saimnieka dēls dienējis Aizamūrā, pierobežā ar Ķīnas daļu Mandžūriju.
27. oktobrī Madonas muzejā plānotas plašākas sarunas par latviešu strēlnieku laiku. Tajās piedalīsies arī Jānis Hartmanis.