„Starā" jau rakstījām, ka Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim gada nogalē bija tikšanās ar reģionālās preses pārstāvjiem, kurā viņš informēja par šābrīža aktualitātēm.
Žurnālistu jautājumi aptvēra plašu problēmu loku, sākot no uzņēmēju nespējas kreditēties un beidzot ar valdības stabilitāti.
Uz kredītiem būs jāpagaida
Jautājums par kredītu pieejamību jeb, precīzāk, nepieejamību, par ko pats premjers publiski ir izteicis kritiskas piezīmes Zviedrijas banku virzienā, pēc Valda Dombrovska domām, nav viennozīmīgi uztverams.
– Šis jautājums mūsu dienas kārtībā jau ir aptuveni gadu. Tiešām ilgu laiku bija vērojama izaugsme un ekonomika bija pārkarsēta, kredīti ļoti viegli pieejami, kas vēl vairāk karsēja ekonomiku. Savukārt tagad, kad ir vērojama recesija, kredītpieejamība ir ļoti strauji nobremzēta. Tā diemžēl ir realitāte, un kredītu trūkums vēl vairāk bremzē ekonomisko attīstību. Par šo jautājumu gan es, gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka ir pastāvīgi kontaktā gan ar Zviedrijas valdību, gan ar Zviedrijas centrālo banku, gan Zviedrijas banku vadību – reģionālā un mātesbanku līmenī. Ir pāris pozitīvu signālu, ieskaitot šā gada 11. septembrī notikušo četru Zviedrijas banku vienošanos par apņemšanos turpināt strādāt Baltijas valstu tirgos. Ir vērojama arī pozitīva iniciatīva par kreditēšanas apjoma palielināšanu. Taču kopumā jāatzīst, ka šī problēma vēl ne tuvu nav atrisināta. Viens no iemesliem, kāpēc kredītu plūsma samazinājās, bija neticība Latvijas finanšu sistēmai, tai skaitā spējai finansēt budžeta deficītu. Finansiālā stabilitāte, kas mums jāpanāk, ir fundaments, uz kura tālāk varam būvēt ekonomikas atveseļošanos un arī kredītu atjaunošanos. Kamēr tirgus tā īsti nenoticēs, ka spējam tikt galā ar savu budžeta deficītu, tikmēr varēsim daudz un plaši ar visiem runāt un reizēm pat kaut kādus pozitīvus žestus un signālus neliela apjoma programmu veidā saņemsim, taču liela mēroga kreditēšanas nebūs. Ar 2010. gada budžeta pieņemšanu esam lielā mērā demonstrējuši, ka ejam pareizā virzienā. Taču visiem ir skaidri jāapzinās tā sāpīgā realitāte, ka ir jāstabilizē sava finanšu sistēma, kas daļēji jau ir izdevies, tikai tad mēs varēsim cerēt uz ekonomikas atjaunošanos un atveseļošanos, – to, ka tuvākajā laikā uz īpašu banku atsaucību pret kredītņēmējiem nevajadzētu cerēt, norādīja Valdis Dombrovskis.
„Parex" – vai kļūda?
Žurnālisti arī vēlējās zināt premjera viedokli „Parex" bankas jautājumā – cik valstij izmaksājusi bankas pārņemšana, vai tā nav bijusi kļūda un kādi ir valdības turpmākie plāni saistībā ar šo, nu jau valsts, banku.
– Tas, ko es teicu pirms kļūšanas par premjeru un saku arī tagad, ir, ka lēmums pārņemt „Parex" bija pareizs. Kaut arī tas ir radījis lielas problēmas, ar šo soli, iespējams, paglābām visu finanšu sistēmu kopumā. Vienas no lielākajām bankām bankrots nestu sev līdzi daudzu uzņēmumu sagrāvi un varētu izraisīt arī citu banku bankrotus. Situācija attīstītos ļoti negatīvi. Pēc veiktajiem aprēķiniem, tiešie zaudējumi, ko valsts budžetam nodarītu „Parex" bankrots, būtu pārsnieguši 600 miljonus latu (nauda, ko valstij vajadzētu izmaksāt noguldītājiem kompensācijās). Pašreiz bankā ir ieguldīts aptuveni miljards latu, taču lielākā daļa no šīs summas ir ieguldīta kā depozīti. Valsts no šiem noguldījumiem arī pelna procentus.
Bankas pārņemšanu es atbalstu, taču cits jautājums ir par pašu pārņemšanas procesu, ar ko saistībā tiešām ir bijušas lielas problēmas. Veids, kādā banka tika pārņemta, ar visu neizprotamo pretimnākšanu bijušajiem akcionāriem un dāsnajiem līgumiem, ir zem katras kritikas.
Šobrīd ir skaidrs, ka banka ir jāpārdod. Neviens neplāno paturēt „Parex" kā valsts banku ilgtermiņā. Jautājums vienīgi ir par pārdošanas nosacījumiem un laiku. Pašlaik valdība sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām pie šī jautājuma strādā, un, ja būs nopietns investors, bankas pārdošana ir reāla, – atzina premjers.
Stabilā nestabilitāte
Vērojot kašķus valdībā, loģisks bija arī jautājums par Valda Dombrovska valdības stabilitāti un to, cik stabili savā amatā šobrīd jūtas pats premjers.
Valdis Dombrovskis neslēpa, ka bažas par šīs valdības stabilitāti ir bijušas jau kopš tās izveidošanās. Dažādi signāli, paziņojumi un spekulācijas par šo jautājumu ir parādījušās nepārtraukti.
– Jau stājoties amatā, norādīju, ka šīs valdības pastāvēšanai lielākie draudi ir divos gadījumos. Pirmais gadījums – ja neklāsies labi un neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem un novērst valsts bankrotu. Šādā situācijā valdības krišana būtu likumsakarīga un saprotama. Otrais gadījums – ja viss ritēs labi, proti, izdosies vienoties ar aizdevējiem, stabilizēt finanšu sistēmu, tad tiešām var rasties vēlme gāzt valdību un atgriezties pie iepriekšējā koalīcijas modeļa. Šis risks, manuprāt, joprojām ir aktuāls. Tomēr jāatzīst, ka Saeimas sastāvs ir tāds, kāds tas ir, un uz lielu stabilitāti cerēt nevarēs neviena valdība. No savas puses esmu aicinājis partnerus koalīcijā strādāt atbildīgi un tomēr pieņemt tos lēmumus, kas nepieciešami finanšu sektora stabilizācijai. Līdz šim tā tas arī ir noticis. Būtiskos brīžos koalīcija tomēr spēj savākties un šos lēmumus pieņemt, tai skaitā apstiprināt 2010. gada budžetu, kā pieņemšanas procesu gan pavadīja dažādi protesti un izteikumi, – savu viedokli par apdraudējumiem valdības stabilitātei komentēja Valdis Dombrovskis.
Publiskajā telpā klejojošo sazvērestības teoriju, ka arī pretī Ministru kabineta ēkai uzslietā „telšu pilsētiņa" ir politisko nelabvēļu organizēta akcija, premjers nevēlējās komentēt, vien sakot, ka uz īsu brīdi telšu iemītniekiem bija pievienojušies ar Latvijas Pirmo partiju saistīti jaunieši, taču ilgi nav spējuši izturēt aukstumu un devušies prom.
Nebūs iniciatoru lomā
Arī komentārs par pēdējā laikā aktualizējušos jautājumu, kas saistīts ar Satversmes grozījumiem, kuru mērķis būtu sniegt lielākas pilnvaras prezidentam, kā arī grozīt vēlēšanu sistēmu, no premjera bija atturīgs.
– Būtiskus Satversmes grozījuma projektus no savas puses nevēlamies virzīt un to arī neatbalstām. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā ir parādījies liels pieprasījums pēc stingrā vadoņa, taču tas nav virziens, kurā mūsu partija vēlas strādāt, – uzsvēra Valdis Dombrovskis.
Arī diskusijā, kas šobrīd notiek saistībā ar vēlēšanu sistēmas maiņu, premjers pagaidām nevēlas iesaistīties.
– Zinu, ka Vēlēšanu reformas biedrība aktīvi propagandē ideju par jaukto vēlēšanu sistēmu. Kā jau katrai sistēmai arī šai ir savi plusi un mīnusi. Mēs esam gatavi nopietnai, pārdomātai diskusijai par šo tēmu, taču neesam gatavi sasteigtiem lēmumiem, – norādīja premjers.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AIVJA FREIDENFELDA foto