Kalna skola Barkavas pagastā, ko daudzus gadus zinājām kā Grostonas draudzes pamatskolu, pēc brīvlaika atsākusi darbu. Šajā mācību gadā skola pārtapusi par jaunu mācību iestādi – Kristiāna Dāvida pamatskolu.
Skola ir pārreģistrējusies, tā ir privāta, licencēta pamatskola. Šis ir trešais skolas nosaukums, tas sakrīt ar trešo skolas izaugsmes periodu. 1991. gadā Grostonas privātā pamatskola bija pirmā Latvijas privātskola pēc neatkarības atjaunošanas. 1994. gadā, kad tika reģistrēta Madonas Jāņa Kristītāja evaņģēliski luteriskā draudze, kuras locekļi bija kristīgā kopienā dzīvojoši skolotāji, skolas nosaukums bija Grostonas draudzes pamatskola. Šobrīd par skolu gādā biedrība „Brāļu draudze".
– Kristiāna Dāvida pamatskolā mācās 19 bērnu. Ir arī mazie bērni pirmsskolas vecuma grupās. Jaunākais no visiem ir manis pašas dēls, kam ir gads un divi mēneši, ir arī divgadīga meitenīte – viņi ir pamatskolas nākamie skolēni, – tiekoties mācību iestādes telpās, pastāstīja Kristiāna Dāvida pamatskolas direktore Ildita Jansone.
Kristiāna Dāvida pamatskolā šobrīd ir mazāk audzēkņu, nekā tas bija Grostonas draudzes pamatskolā. – Pāris gadus bērnus neņēmām, jo skolā ritēja darbs pie dokumentācijas sagatavošanas un licences iegūšanas, – pamato direktore. – Mūsu audzēkņi nāk no apkārtnes, ir vietējo ģimeņu bērni, tāpat ir bērni no tālākām Latvijas vietām. Bez tam ir bērni, kas ir mūsu skolotāju aizbildniecībā.
Skolā šobrīd ir 21 skolotājs. Neraugoties uz to, cik mācību iestādē ir audzēkņu, pedagogu skaitam jābūt atbilstošam pamatskolas priekšmetiem un programmai.
Par samaksu
Kā zināms, privātās skolas parasti lielus ieguldījumus prasa no bērnu vecākiem. Šai gadījumā ir citādi.
– No audzēkņu vecākiem samaksu neprasām, tikai naudu par bērnu uzturlīdzekļiem, – komentēja Ildita Jansone. – Par bērnu izglītošanu mums nemaksā ne vecāki, ne valsts, ne pašvaldība. Vecāki maksā tikai par bērnu ēdināšanu, kas mēnesī ir Ls 40. Bērnus ēdinām četrreiz dienā, turklāt ir bērni, kas pie mums paliek arī sestdienās un svētdienās. Tiem vecākiem, kam apstākļi ir īpaši smagi, ejam pretim, viņi var vērsties pie skolas padomes un gūt atbrīvojumu. Esam vērsti uz to, lai cilvēkiem palīdzētu.
Skolotāji algu nesaņem
No laiku laikiem šajā mācību iestādē ir prakse, ka skolotāji par savu darbu noteiktu algu nesaņem. – Skolotāji kalpo, – skaidro direktore. – Kad cilvēks kalpo baznīcā, algu par to viņš nesaņem, jo tas ir viņa kalpošanas darbs. Mums pārsvarā ir bijis tā, ka pedagogi, kuri vēlas pie mums strādāt, to zina un arī pieņem. Ja kādam ir aicinājums no Dieva kalpot, mūsu skolā viņam ir īstā vieta. Ir bijuši cilvēki, kas kādu laiku pastrādā un pēc laika aiziet, jo vēlas strādāt citā jomā. Pamatsastāvs tomēr turas kopā, kodolā ir tie, kas skolā palikuši daudzus gadus.
Palīdzība no ārzemju draudzēm
Kristiāna Dāvida pamatskolai ir divas ēkas – mācību telpas un dzīvojamā māja. Pateicoties atbalstītājiem, skolai ir jauni logi, jumts un centrālapkure. Skolā ir arī kapela, mazākiem bērniem – rotaļu istaba. Šobrīd top bibliotēka ar apsildāmo grīdu.
Dzīvojamajā mājā ir ēdamzāle un virtuve. Otrajā stāvā – nelielas dzīvojamās istabiņas. Aronas pagastā atrodas skolas saimniecība – lauki un ferma. Visus nepieciešamos pārtikas produktus darbinieki audzē paši.
– Grostonā ir visa mūsu lielā saimniecība – lopi, dārzi, – vēstīja skolas direktore. – Saimniecība ir ļoti būtiska, lai varam pabarot savus audzēkņus. Zemi apstrādājam paši, strādā skolotāji, palīdz bērni. Ja būtu tikai skola, pietrūktu praktiskās puses. Bērniem ir jāredz, kur kas rodas, aiziet uz veikalu un nopirkt nav tas.
– Mums ir vairākas organizācijas, kas ilgstoši palīdz, – piebilda Ildita Jansone. – Ir Norvēģu brāļi no „Latvia kontakten", organizācija no Vācijas „Lettlandhilfe". Mēs neesam vienīgie Latvijā, kam viņi palīdz. Mūs atbalsta arī misija no Šveices, Nīderlandes, Somijas. Ir labvēļi tepat Latvijā, ar pārtikas produktiem daudzus gadus skolu atbalsta uzņēmējs Gunārs Ķirsons.
Redzesloka paplašināšanai
Kristiāna Dāvida pamatskolā padziļināti var apgūt mūziku, mākslu un sportu.
– Neesam izolēti, skolotāji un skolēni bieži apmeklē kultūras pasākumus Madonā, – informēja Ildita Jansone. – Skolēni redz izstādes arī Rīgas muzejos, bērni zina vairāk muzeju, nekā es.
Visi audzēkņi skolas laikā apgūst mūzikas instrumentu spēli. Pēc izvēles – pūšamo instrumentu, klavieru, bungu vai ģitāras spēli. – Pagājušajā gadā 9. klases audzēknis bija uzkomponējis skaņdarbu, citi savukārt tikai dzied vai instrumentu pārvalda elementārā līmenī, – pastāstīja skolotāja Juta Strazdiņa. – Katram ir savas spējas, to respektējam.
Kontakti saglabājas
Jautāta, kādas attiecības ir ar Grostonas draudzes pamatskolas absolventiem, Ildita Jansone teica: – Tas ir ļoti dažādi. Ir bērni, kuri beiguši augstskolas, arodskolas, iekārtojušies dzīvē. Viņi mūs apciemo, informē par savām gaitām. Ir tādi, kuri te jūtas kā mājās.
– Mūsu pirmā gada absolvente Agrita Līcīte, piemēram, strādā par juristi Madonas slimnīcā, pirms trim gadiem viņa iesaistījās skolas Ziemassvētku teātrī, – atcerējās Juta Strazdiņa. – Ir ļoti draudzīgi absolventi – brauc ciemos, padzīvo kādu brīdi, un ir tādi, kas neatgriežas nekad. Kāda katram cilvēkam tā dzīves pozīcija. Ir audzēkņi, kas devušies ārpus Latvijas un strādā ārzemēs, ir tādi, kas palikuši bez darba. Situācijas ir dažādas, tāpat kā Latvijas sabiedrībā kopumā.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto