Laikraksta iepriekšējos numuros jau informējām par Madonas, Ērgļu, Cesvaines un Varakļānu novada domju apstiprinātajiem 2017. gada pamatbudžetiem.
Šajā numurā plašāk pastāstīsim par Lubānas novada pamatbudžetu, kas arī tika apstiprināts šā gada 26. janvārī – aptuveni divus mēnešus pēc tam, kad apstiprināts valsts budžets.
Ieņēmumos neliels pieaugums
Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks laikrakstu informēja, ka Lubānas novada pašvaldības plānotie ieņēmumi 2017. gadā sastāda 2 328 536 eiro (atlikums no 2016. gada – 414 059 eiro). Ieņēmumi no nodokļiem plānoti atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei 1 282 112 eiro jeb 55,1% no ieņēmumu kopapjoma, kas ir par 0,3% vairāk, nekā 2016. gada sākotnējā budžeta plānā.
Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (92,4%), nekustamā īpašuma nodoklim (7,6%). Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānoti 1 185 618 eiro jeb par 1,6% vairāk nekā 2016. gada budžeta plānā un sastāda 50,9% no ieņēmumu kopapjoma. Nenodokļu ieņēmumos 2017. gada novada budžetā plānots iekasēt 204 027 eiro. Šos ieņēmumus veido valsts un pašvaldību nodevas, ieņēmumi no īpašumu iznomāšanas un atsavināšanas, pašvaldības sniegtie maksas pakalpojumi, naudas sodi un pārējie nenodokļu ieņēmumi. Pašvaldības ieņēmumu struktūrā liels īpatsvars ir no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem saņemtajiem maksājumiem (transfertu ieņēmumiem), tie plānoti 838 053 eiro jeb 36,0% no ieņēmumu kopapjoma. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda plānots saņemt 415 139 eiro apmērā, kas sastāda 17,8% no ieņēmumu kopapjoma.
Lubānas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi tiek novirzīti pašvaldības funkciju nodrošināšanai – izdevumiem no budžeta finansētu institūciju, tajā skaitā pašvaldības izglītības, kultūras un veselības aizsardzības iestāžu, sociālā dienesta un administrācijas, uzturēšanai, novada izglītības, sporta un kultūras pasākumu finansēšanai, novada infrastruktūras uzturēšanai, samaksai par novada pasūtījumu veikšanu, pabalstiem maznodrošinātiem iedzīvotājiem, investīciju finansēšanai, atbalstam biedrībām un nodibinājumiem, kā arī citiem izdevumiem.
Lielākie izdevumi – izglītībai
Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2017. gadam Lubānas novada pašvaldībā plānots 2 560 344 eiro apmērā. Lielākie izdevumi budžetā tāpat kā līdz šim plānoti izglītībai, kas uz budžeta noteikumu apstiprināšanas brīdi sastāda 1 184 451 eiro jeb 46,26% no kopējiem plānotajiem pamatbudžeta izdevumiem.
2017. gadā pašvaldība nodrošinās brīvpusdienas visiem skolēniem, šim mērķim paredzot 18 735 eiro. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, kas ietekmē iedzīvotāju labklājību, Lubānas novada dome ir izvirzījusi sociālo politiku par vienu no savas darbības prioritātēm. Izdevumu sadaļā „Sociālā aizsardzība" ieplānoti 429 255 eiro jeb 16,77% no pamatbudžeta izdevumiem. Finansējums paredzēts sociālā dienesta, veselības un sociālās aprūpes centra un bāriņtiesas darba nodrošināšanai, pakalpojumu apmaksai par iedzīvotāju uzturēšanos citu pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs, sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām personām un pārējai sociālajai palīdzībai. Kultūras iestāžu uzturēšanai, infrastruktūras attīstībai un pasākumu organizēšanai 2017. gadā paredzēti 297 135 eiro jeb 11,61% no pamatbudžeta izdevumiem.
Tālis Salenieks neslēpa, ka kopumā novada budžetā palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir bijis visai neliels.
– Liela izdevumu pozīcija ir pedagogu algas, kā arī minimālās algas paaugstināšana. Tālāk seko uzturēšanas izmaksas. Šogad gan ir plānota arī jau atbalstītu un vēl iecerētu projektu īstenošana, kā, piemēram, Lubānas luterāņu baznīcas jumta atjaunošana. Iecerēts arī sakārtot trotuārus. Šogad plānots paraudzīties arī lauku ceļu virzienā. Pērn pievērsāmies pilsētai, šogad uzmanību vērsīsim uz lauku teritoriju. Daļu līdzekļu spēsim atvēlēt arī dažādām iedzīvotāju iniciatīvām, kā arī plānots atbalstīt divus trīs uzņēmumus, kuri nodrošina ar darbavietām novada iedzīvotājus, – minēja Tālis Salenieks.
Neskaidrā valsts politika
Vaicāts, vai pašvaldībā plānots veikt arī kādas strukturālas reformas, domes priekšsēdētājs atzina, ka vairāk uzmanības tiks pievērsts atsevišķu funkciju izvērtēšanai, raugoties uz to, kuru darbu iespējams veikt efektīvāk. Tas varētu skart kultūras jomu, kā arī plānots izvērtēt nesen izveidotā novada klientu apkalpošanas centra darbu.
– Jautājums, kas nodarbina ne tikai mūs, bet arī citas pašvaldības, saistās ar izglītības iestādēm. Bažas rada neprognozējamā valsts politika attiecībā uz lauku skolām, un mēs pat nevaram prognozēt, kāda būs skolu nākotne, jo nemitīgi dzirdam par to, cik slikta ir izglītības kvalitāte šajās skolās. Esmu ilgstoši strādājis skolā un šādus viedokļus nevērtēju pozitīvi, jo neviens neizvērtē nedz to skolēnu kontingentu, kāds mācās lauku skolās, nedz alternatīvos risinājumus. Pieņemsim, ka visi mazo skolu skolēni vienā dienā tiek pārcelti uz lielajām pilsētu skolām, vai tiešām paceltos izglītības līmenis? –
kritiskus vārdus par politiķu retoriku izteica domes priekšsēdētājs.
24.02.2017.