Pār Latviju kā melns rēgs ir nolaidusies ekonomiskā krīze, ar ko mēs katrs cenšamies cīnīties, kā vien mākam. Iedzīvotāji, kaut arī izprot, ka kājas krīzei neaug mūsu valstī, tomēr nespēj samierināties ar tās sekām un atziņu, ka Latviju neaicinātais ciemiņš ir skāris teju vai vissmagāk.
Daudzi vainas akmeni veļ vai met valdības un politiķu virzienā. Arī bijušais īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks, ar ko izvērstu interviju „Stars" piedāvāja pagājušās sestdienas numurā, vērtējot valdības darbu, atzīst, ka ne visi krīzes laika pasākumi ir bijuši pamatoti un ar pienācīgu atdevi. Viens no piemēriem ir valsts pārvaldes un valdības optimizācija, kas skāra arī viņa paša posteni.
– Dažos gadījumos ieguvums tiešām ir ļoti simbolisks, jo, kad manu amata pozīciju reorganizēja, vinnēja tikai uz biroju, man pat nebija sekretariāta, jo es biju otrs ministrs Finanšu ministrijā un visi valsts sekretāri un departamenti strādāja gan uz finanšu ministru, gan uz manis vadīto biroju. Tādējādi mans amats neradīja papildu izdevumus valstij, un tā ekonomija, likvidējot šo posteni, bija četras līdz piecas štata vietas Finanšu ministrijas budžetā. Protams, reorganizējot īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna sekretariātu, bija vairāk pozīciju, kuras varēja īsināt, un arī uz telpām tika ieekonomēts. Šādi pasākumi tiek plānoti arī turpmāk, tomēr tas ieguvums nebūs tik liels, kā dažkārt iedomājas, matemātiski sasummējot kopā visas amata algas un saimnieciskos izdevumus. Daļa departamentu vienalga pāries uz jaunajām apvienotajām ministrijām, un arī tie darbinieki, kas tiks atlaisti, nedos lielu ekonomiju. Ekonomiskais ieguvums saistībā ar valdības optimizāciju tika aprēķināts ap 30 miljoniem latu. Atrēķinām atlaišanas pabalstus, daļai būs jāmaksā bezdarbnieka pabalsts, un, ja atrēķina šo cilvēku nemaksāto sociālo un ienākuma nodokli, tad no cerētajiem 30 miljoniem sanāk vien aptuveni 6 miljoni.
Es viennozīmīgi atbalstu valsts pārvaldes optimizāciju, ar to saprotot arī valdības sektoru, taču tas ir jādara saprātīgi, izvērtējot funkcijas. Ir jāskatās, kur dublējas ministriju, departamentu vai aģentūru funkcijas, bet negriežam visiem nost konkrētu procentu un domājam, ka viss būs labi. Tiesa, šobrīd pamatīgam funkcionālajam auditam nav laika. Lielai daļai šo atbrīvoto cilvēku būs problēmas atrast darbu, un tas būs slogs sociālajam budžetam. Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts pārvalde un publiskais sektors ir jāoptimizē, jo uzņēmēji – tie, kas rada nodokļus un pievienoto vērtību, nespēj uzturēt tik milzīgu valsts pārvaldi, kāda ir Latvijā. Tie nav mani, bet Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ieteikumi, ka mums ir daudz kas jāsamazina, tai skaitā arī izglītības sektorā, kur esmu ilgus gadus strādājis, vai veselības aizsardzības jomā, kur jāveic sāpīgas reformas. No vienas puses, krīzes laiks ir piemērots jaunu risinājumu meklēšanai un reformām, bet, no otras puses, ir smagi to darīt, jo tiek skarti daudzi cilvēki, kas faktiski paliek uz ielas, – vērtē Normunds Broks.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.02.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto