Nesen guvu ļoti pozitīvas emocijas popgrupas "Smaidiņš" koncertuzvedumā "Tik dažādi…". Šis koncerts bija apliecinājums tam milzīgajam darbam, ko skolotāja Solveiga Stafecka ir ieguldījusi bērnu dziedātprasmes pilnveidošanā.
Pēc koncerta ģenerālmēģinājuma "Smaidiņa" vadītāju Solveigu Stafecku aicināju uz nelielu sarunu par to, kā viņas dzīve sasaistījusies ar mūziku.
Solveiga ir no muzikālas ģimenes – abi vecāki dziedāja, tēvs pašmācības ceļā bija apguvis un spēlēja ģitāru, vijoli un klavieres, brālis vijoli spēlē vēl labāk. Joprojām visi bērni ģimenē ir mūziķi. Brālis Edmunds ir grupas "Bruģis" dalībnieks, savukārt krustdēls pašlaik dzied "Eolikas" jaunajā sastāvā. Ziemassvētkos ir tradīcija visai ģimenei sapulcēties pie vecākiem un kopīgi muzicēt, dziedāt.
Solveiga pēc Cesvaines ģimnāzijas beigšanas strādāja Cesvaines bērnudārzā par muzikālo audzinātāju. 1994. gadā viņa Cesvainē nodibināja pirmo popgrupu "Smaidiņš". Tā tika veidota bez jebkādiem līdzekļiem vai finansējuma. Arī tajā laikā bija krīze, un ne visi vecāki spēja samaksāt par nodarbībām. Līdz šim brīdim Solveiga ir bijusi saskarsmē ar bērniem.
"Smaidiņš" – Madonas kultūras namā
Šogad paliek deviņi gadi, kopš "Smaidiņš" darbojas Madonas kultūras namā. Tagad ir četras vecuma grupas atraktīvu un talantīgu bērnu un jauniešu. Vidējā vecuma grupā ir ļoti radoši bērni. Tomēr ir arī reizes, kad kādam aizmirstas, ka bija jāierodas uz mēģinājumu, vai arī negribas nākt. Tad skolotāja mēdz būt arī barga un sapurināt.
Jauniešu grupa katru gadu mainās, jo vidusskolā tā ir, ka kāds aiziet uz citu skolu, cits atnāk vietā. Dažreiz bērni pat sakot: "Atkal mums būs jauns sastāvs?" Skolotāja tad skaidro, ka tāda ir dzīve. To var salīdzināt ar upes tecējumu – tu stāvi tā, kā koks vienā vietā, un upe plūst tev garām. Tāpat ir ar bērniem – viņi visu laiku mainās. Solveiga smejas, ka ikreiz ir jāmācās bērnu vārdi no jauna.
Viņa atklāj, ka šogad no vecākajiem bērniem pat neesot ņēmusi naudiņu par nodarbībām, jo vecākiem jau tā izdevumu ir pietiekami. Savā ziņā šis darbs ir bijis arī upuris.
Var dziedāt ar un bez mikrofona
Prasme strādāt ar mikrofonu ir liels ieguvums bērna turpmākajā dzīvē. Ja viņš vairs nebaidās uzkāpt uz skatuves iedziedāt mikrofonā, tas ir brīnišķīgi. Izrādās, ka "Smaidiņš" var dziedāt arī bez mikrofoniem. Kā piemēru šādai reizei skolotāja min uzstāšanos Cesvaines vidusskolā, kur akustika zālē ir ļoti laba. Visi bērni fonogrammas pavadībā kopdziesmas esot nodziedājuši vienkārši lieliski un sadzirdami. "Smaidiņš" prot dziedāt arī a capella.
Katrs ir personība
Koncerta nosaukums "Tik dažādi…" izvēlēts tieši tādēļ, ka katrs bērns ir citādāks, katram ir savas spējas. Iespējams, dažreiz skolotājai sanāk būt skarbākai, bet tā ir skatuve, kur bez asarām neiztikt. Skolotāja stāsta, ka tas taču ir dabiski, jo īstenībā skatuve ir nežēlīga. Tā prasa daudz brīvā laika. Ir patīkami, ka ir tādi dalībnieki, kas jau gadiem ilgi darbojas popgrupā, bet esot arī tādi, kas atnāk, redz, ka būs jāstrādā, un pārdomā. Solveiga atklāj, ka jūtas kā skatuves mamma bērniem un ir sāpīgi, ja tiešām tāds bērns, kam dziesmā ir nākotne, visu pamet un aiziet prom. Katrs "Smaidiņa" bērns Solveigai ir palicis atmiņā, arī tie, kas tagad jau lieli un kam jau ir savi bērni. Ar "smaidiņiem" no Cesvaines Solveiga joprojām regulāri uztur kontaktus un sazinās. Dažas meitenes bija apsolījušas ierasties uz koncertu, lai novērtētu tagadējo dziedātāju sniegumu.
Koncertā iekļautas dažādas dziesmas, ko apvienot ar horeogrāfiju palīdzēja Ināra Cakule. Solveiga uzsver, ka, "strādājot komandā, mēs noslēpjam savas nepilnības", un viņai ļoti patīk strādāt komandā, jo viens pats visu nevar izdomāt. Ja uz "Smaidiņu" atnāk kāds ļoti radošs cilvēks, skolotāja ļauj viņam droši izpausties, jo viņai patīk cilvēki, kam piemīt iniciatīva.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 22.05.2010.
Autore: RITA TURKINA
AUTORES foto