Oficiāli pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš policijas iecirkņi strādā reorganizētā struktūrā un sastāvā. Viena no vispamanāmākajām reformas sekām – liela daļa policijā strādājošo tika atlaista, taču ikdienā varbūt nemaz nejūtam, ko tad īsti reforma ir nozīmējusi un kādi ir tās rezultāti.
Visā valstī vasarā un rudens sākumā aizgūtnēm tika runāts par reformām, reorganizāciju. Vidusmēra iedzīvotājs noteikti ir pamanījis, ka izveidoti ne tikai jauni novadi, bet arī Madonas policijas iecirknis tagad atrodas Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) pakļautībā. Ko tas īsti nozīmē un kā reforma ietekmējusi policijas darbu ikdienā, skaidroja Vidzemes reģiona Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma: – Strukturālo reformu mērķis valsts policijā viennozīmīgi ir vērsts uz to, lai mazinātu policijā nodarbināto administratīvo aparātu un optimizētu izmaksas. Cik labi tas katrā iecirknī ir izdevies, to rādīs laiks, jo pēc reformas un attiecīgi arī darbinieku skaita samazināšanas ir strādāts tikai mēnesi. Madonā iecirkņu inspektoru skaits ir samazināts līdz 16 štata vietām, un, aprēķinot štata vietu skaitu, ņemts vērā nevis apkalpojamās teritorijas lielums, bet teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits.
Policijas pirmais palīgs – iedzīvotāji
Protams, ka arī šīs reorganizācijas scenārijs tika izveidots, ņemot vērā finansiālos apstākļus, taču VRP Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Vladimirs Leokaitis uzskata – reforma tikusi sasteigta.
– Reformu veikt bija plānots 2010. gada 1. janvārī. Taču to veica sasteigtā veidā un izveidoja VP reģionālo pārvaldi. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka bija pārlieku liels politiskais spiediens, rezultātā iedzīvotāji no šīs reformas neko pozitīvu nav guvuši. Arī mēs, policijas darbinieki, tādi paši iedzīvotāji vien esam, – ne bez rūgtuma secināja Vladimirs Leokaitis.
Dace Jukāma sprieda, ka darīts viss, lai izmaiņas nekādā veidā iedzīvotāji neizjustu tieši, lai gan „griešanas darbi" patiešām novilcināti līdz pēdējam brīdim, kad tas darīts piespiedu kārtā un steidzīgi. Viņa akcentēja: – Strukturālās reformas viennozīmīgi ir aktualizējušas arī tādu jautājumu kā policijas sadarbība ar sabiedrību. Būtiski saprast, ka mēs strādājam viens otram, ir jāpanāk un jāatjauno savstarpēja uzticēšanās. Svarīgi, lai iedzīvotāji laikus reaģētu un par iespējamu noziedzīgu nodarījumu iespējami ātrāk informētu tiesībsargājošās instances. Mums visiem ir jāsaprot, ka cilvēki, kas izdara noziedzīgus nodarījumus, neierodas pie mums „no mēness". Viņi dzīvo tepat starp mums, viņiem ir ģimenes, kaimiņi, draugi, kas diemžēl vienaldzīgi noskatās vai varbūt tikai nojauš, ka tuvs cilvēks aizgājis pa noziedzības ceļu, un turpina klusēt vai varbūt pat piesedz izdarīto. Šeit varētu minēt vairākus piemērus no policijas pieredzes, izmeklējot arī sevišķi smagus un nežēlīgus noziegumus. Tāpēc aicinājums iedzīvotājiem: pievērst uzmanību tiem, kam pēkšņi parādījušies līdzekļi, tiem, kas brauc uz nebēdu un tērē degvielu, kaut nesaņem oficiālus ienākumus. Lai izmeklētu daudzus noziegumus, iedzīvotāji ir policijas pirmie palīgi. Un visiem jāsaprot, ka policija viena pati ar kriminogēnās situācijas uzlabošanu valstī galā netiks.
Salīdzinājumam viennozīmīgi var teikt, ka Igaunijā, kur strukturālās reformas īstenotas jau pirms vairākiem gadiem, policijas darbinieku skaits ir ievērojami samazināts, taču tas netiek saistīts ar krasu noziedzības pieaugumu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.10.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto