No laika, kad pirms gadsimta ceturkšņa apmeklēju Armēnijas galvaspilsētu, atceros skulptūru ielas malā – stāv pār galdu pārliecies vīrs. Tas – veltījums arhitektam Aleksandram Tamanjanam (1878-1936), kas 1924. gadā gatavojis Erevānas apbūves projektu. Pilsēta ir sena apmetnes vieta, taču šodienas centrs pamatā iezīmēts pirms nepilna gadsimta. 1923. gadā darināts pirmais Madonas plāns. To veidoja Latvijas Zemkopības ministrijas inženieris Arnolds Maidels (Maydell).
Pagājušajā vasarā vectēva pusē viesojās Mārcienas muižas īpašnieka Eriha fon Maidela mazmeita Eva Meiere (Meyer) kopā ar dzīvesbiedru Klausu Meieru no Limburgas Vācijā. Ar viņu palīdzību izdevās rast sakarus arī ar šai plašajai dzimtai piederošā arhitekta pēctečiem.
Barons Arnolds Maidels (1884-1946) dzimis Dienvidigaunijā, kur tēvs bija muižas mežzinis. Rīgas politehniskajā institūtā viņš studēja arhitektūru, tad strādāja arhitekta Paula Mandelštama birojā. Pasaules kara laikā Maidels līdz 1918. gada sākumam bija Krievijas armijā, gan piedaloties kaujās, gan dienot inženieru daļās.
1920. gada pavasarī arhitektu uzaicināja darbā Zemkopības ministrijā, kur tolaik veidoja ar būvniecību saistītu nodaļu. Zinu, ka tāpat kā Madonas viņa izstrādāts ir arī Jaunlatgales (vēlāk Abrene, tagad Pitalovo Krievijā) būvplāns. Interesanti, ka tikai šīs abas vietas 1925. gadā kļuva par jaunizveidotu apriņķu centriem. Madona, tolaik miests, veidojās Latvijas agrārreformas rezultātā, sadalot agrākās muižas zemi apbūves gabalos. Maidels bija tas, kas domāja par atsevišķu zemes gabalu izmantošanu sabiedriskām vajadzībām un plānā iezīmēja daļu vēlākās pilsētas centra ielu. Iepriekšējā apbūve pamatā tapusi ap Saules, Rīgas, Blaumaņa, Raiņa, Poruka, Alunāna un Lazdonas ielu, nu notika krietna paplašināšanās.
Madonas plāna zīmēšana ietilpa Maidela dienesta pienākumos. Pieņemu, tādējādi viņu iepazina šejienes cilvēki, tāpēc lūdza gatavot arī iecerētās vidusskolas projektu, jo līdztekus darbam ministrijā arhitekts strādāja arī privātpraksē. Pēc Arnolda Maidela plāna celtais nams ar tornīti joprojām kalpo kā mācību iestāde. Tā atklāta 1926. gada rudenī un bija pirmā trīsstāvu ēka Madonā. Vēlākajos gados pilsētas domē strādāja štata inženieris, kas atsevišķos gadījumos projektēja sabiedriskas nozīmes celtnes.
Kopš 1933. gada barons nodevās tikai privātpraksei, piedalījās arī baltvācu organizācijās Rīgā. 1939. gada rudenī ģimene aizbrauca uz Vāciju. Kara laikā Maidels norīkots lauksaimniecības darbu organizēšanā vācu okupētajā Igaunijā, līdzdarbojies zemju uzmērīšanā, likvidējot kolhozus Krievijā. Par to viņu 1945. gada novembrī Erfurtē arestēja padomju okupācijas iestādes un nākamā gada aprīlī piesprieda nāvessodu. 2001. gadā lieta pārskatīta, arhitekts reabilitēts.
Par Madonas apbūves plāna un vidusskolas projekta arhitektu gribu atgādināt arī tāpēc, ka viņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1302. Tas piešķirts 13. Tukuma pulka virsniekam Arnoldam Maidelam par to, ka 1919. gada 3. novembrī viņš Latgales frontē vadīja uzbrukumu divkārt lielākai sarkanarmiešu vienībai pie Spriču sādžas, sagūstīja 40 pretinieka karavīru un pēc tam bez zaudējumiem veica atkāpšanos. Barons bija starp tiem, kas apbalvoti kā vācu zemessargu (landesvēra) karavīri. Šo vienību darbības vērtējums Latvijā nebija viennozīmīgi cildinošs, arī Maidela dzīvē tas kādreiz radījis sarežģījumus. Tomēr ar viņa veikumu Madonā sastopamies joprojām.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
Foto no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja arhīva