Īsi pirms gadumijas daudzas pašvaldības saņēma ziņu, ka VSIA „Autotransporta direkcija" (ATD) ir sagatavojusi priekšlikumus par konkrētiem maršrutu tīkla reisu samazinājumiem.
Gads visām iesaistītajām pusēm sākās visai saspringti. Tā kā plašāk jautājumu par ATD priekšlikumiem tika plānots skatīt 5. janvārī notiekošajā Sabiedriskā transporta padomes sēdē, dienu iepriekš tika sasaukta Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību priekšsēdētāju ārkārtas sanāksme, kurā pašvaldību vadītāji kopā ar nozares speciālistiem apsprieda ATD piedāvājumu un lēma par tālāko rīcību.
Vēlas slēgt nerentablos maršrutus
Satiksmes ministrijas (SM) rīkojums, ar kuru Sabiedriskā transporta padomei tika uzdots apstiprināt plānoto reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apjomu 2018. gadam un turpmākajiem gadiem, tika izdots 30. novembrī, un, lai realizētu SM uzdevumu, ATD sagatavoja un iesniedza plānošanas reģioniem priekšlikumus par maršrutu tīkla apjoma samazināšanu.
Kopumā Latvijā, slēdzot atsevišķus maršrutus, bet citos samazinot reisu skaitu, ATD kopējo nobraukumu plāno samazināt par 5 miljoniem kilometru gadā. Vidzemes plānošanas reģionā tie varētu būt nepilni 890 000 km. Saskaņā ar ATD valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa teikto, kopumā valsts atvēlētā dotācija pārvadātājiem ir 61 miljons eiro gadā. Lai saglabātu esošo maršrutu tīklu, būtu vajadzīgi vēl 16-18 miljoni, kuru nav.
Patlaban Vidzemes teritorijā reģionālās vietējās nozīmes maršrutus veic seši pārvadātāji, izpildot 1114 reisu, no kuriem aptuveni 587 reisiem kādā no ceturkšņiem dotācijas apmērs pārsniedzis 75%. Tas ir 52,69% no visiem reisiem. Kopumā maršrutos pārvadāto pasažieru skaitam ir tendence samazināties. Saskaņā ar šābrīža statistiku, no 40 SIA „Madonas ceļu būves SIA" apkalpotajiem maršrutiem nerentabls ir 21, savukārt no astoņiem SIA „Ceļavējš" maršrutiem nerentabli ir pieci.
VPR teritorijā izmaiņas plānotas kopumā 46 maršrutos – vai nu samazinot reisu skaitu tajos, vai arī pilnībā slēdzot to posmus vai visu maršrutu. To vidū ir arī vairāki mūsu novadu iedzīvotāju ikdienā izmantoti maršruti, piemēram, Cēsis-Madona, Murmastiene-Silagals, Madona-Vestiena-Ērgļi un citi.
Pašvaldības ar piedāvājumu neapmierinātas
Pēc pašvaldību priekšsēdētāju ārkārtas sēdes publiski paustajā VPR paziņojumā norādīts, ka ir jānovelk robeža, ciktāl drīkst samazināt sabiedriskā transporta reisus reģionos. Paredzot slēgt nerentablos reisus, kuriem valsts budžeta dotācijas apmērs pārsniedz 75%, būtiski tiktu samazināts maršrutu tīkls, līdz ar to iedzīvotājiem tiktu apgrūtināta pārvietošanās iespēja nokļūšanai uz skolām, darbavietām un atpakaļ. Darbs pie maršrutu tīkla pārskatīšanas ir jau iesācies, ir reisi, kuri patiešām nav noslogoti, bet nekādā gadījumā nevar piekrist par maršrutu/reisu slēgšanu, lai sasniegtu noteikto kilometru apjomu.
VPR Attīstības padomes ieskatā, piedāvātie ATD priekšlikumi par konkrētu reisu slēgšanu šobrīd liek domāt, ka risinājums meklēts matemātiskos aprēķinos, neiedziļinoties situācijā un piemirstot par sabiedriskā transporta izšķirošo nozīmi iedzīvotājiem reģionos. Tāpat arī VPR pašvaldību pārstāvji norāda, ka, lai pieņemtu novadu iedzīvotājiem tik būtiskus lēmumus, nepieciešams rūpīgi izvērtēt datus par pasažieru plūsmu, reisu rentabilitātes rādītājus un tikai tad sadarbībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem lemt par maršrutu tīkla reisu slēgšanu. Turklāt jāņem vērā, ka daļa šābrīža priekšlikumu ir vērtējami kā īstermiņa risinājums, jārēķinās, ka liela daļa reisu tiek izpildīti vienotā sistēmā – atceļot vienu reisu, tas ietekmē citus.
VPR pašvaldību priekšsēdētāji atgādina, ka reģionos mobilitātes jautājums ir izšķirošs un sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana pēc būtības nevar tikt skatīta, vērtējot vienīgi tās rentabilitāti. Pēdējos gados noticis nemitīgs darbs pie reisu pārskatīšanas un optimizēšanas, taču ir brīdis, kad jānovelk robeža sabiedriskā transporta reisu samazināšanai reģionos. Tāpat VPR norāda, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana ir valsts funkcija, paredzot maršrutu tīklu veidošanu tā, lai tas apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.
Vidzemes plānošanas reģionā 2017. gada sākumā bija 191 794 iedzīvotāji, un tas ir vienīgais Latvijas reģions, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo laukos. Sabiedriskais transports ir svarīgs priekšnoteikums ikvienam iedzīvotājam, bet jo īpaši sociāli mazāk aizsargātām grupām (pensionāri, jaunās māmiņas, personas ar nelieliem ienākumiem u. c.), sniedzot iespēju nokļūt līdz pamatpakalpojumiem (piemēram, izglītības iestāde, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi) un darbavietām, kas parasti atrodas lielākajās reģionu vai nacionālās nozīmes pilsētās.
„Dominē ekonomiski apsvērumi"
4. janvārī notikušajā VPR pašvaldību priekšsēdētāju ārkārtas sanāksmē piedalījās arī Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. Cesvaines novada iedzīvotājus tieši skartu divu ATD piedāvāto maršrutu slēgšana: Madona-Kusa-Cesvaine un Alūksne-Velēna-Madona.
– Novadam nozīmīgi ir abi maršruti. Diemžēl redzam, ka valsts kopējā politika nav vērsta uz reģionu iedzīvotājiem un svarīgākā ir naudas ekonomija. Taču vai nauda nav nepieciešama, lai cilvēki varētu dzīvot labāk? Šobrīd valstī situācija ar budžetu ir salīdzinoši laba, krīzes nav, kādēļ nevaram nodrošināt pasažieru pārvadājumus? Saprotu, ka cilvēku laukos paliek mazāk, taču, ja noņemsim viņiem ierastos reisus, tas nenozīmē, ka viņi pārsēdīsies citos autobusos vai vieglajās automašīnās. Tas drīzāk nozīmē, ka viņi dosies uz lielākām pilsētām vai ārvalstīm un lauki turpinās iztukšoties vēl straujāk. Manuprāt, šī ir īstermiņa domāšana, kas balstīta tikai uz vienu aspektu – ekonomisko. Cilvēku brauc mazāk, dotācija pieaug. Tas ir viņu racionālais grauds. Taču, ja mēs saglabāsim šo pieeju, drīz vien laukos nepaliks neviens cilvēks. Līdzīgi ar tā dēvēto skolu tīkla reformu, kas vairāk bija paredzēta Rīgas mācību iestādēm, taču nu skar arī perifēriju. ATD maršrutu slēgšanu vēlējās tā klusām izbīdīt cauri jaunā gada sākumā, taču šķiet, ka šis plāns neizdosies. Protams, satiksmes ministram Sabiedriskā transporta padomē ir vairākums, līdz ar to lēmums par piedāvāto maršrutu slēgšanu un reisu samazināšanu var tikt pieņemts, taču tad atbildība par to būs jāuzņemas viņiem. Nav arī tā, ka pašvaldības šobrīd ir nostājušās pozā. Mēs aicinām uz sarunu un vēlamies arī skaidru redzējumu par to, kā plānots attīstīt lauku reģionus, – savu viedokli pauda Vilnis Špats.
Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs pieļāva, ka ATD piedāvātās izmaiņas maršrutos tik ātri, kā iecerēts, varētu neapstiprināt. Pašvaldības ir lūgušas laiku, lai pašas vēl izvērtētu iespējamās izmaiņas maršrutos, un, kas zina, varbūt arī Saeimas vēlēšanu tuvums varētu ietekmēt atsevišķu politiķu domas.
To, ka pašvaldības ir gatavas diskusijai, 5. janvārī Sabiedriskā transporta padomes sēdē minēja arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis padomē, Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, kas akcentēja, ka no pašvaldībām pašām ir nākuši priekšlikumi par atsevišķu maršrutu apvienošanu vai saīsināšanu, tomēr, lai lemtu par tik plašām izmaiņām, kā piedāvājusi ATD, nepieciešama plašāka un rūpīgāka analīze, jo, kaut arī iedzīvotāju skaits krītas, ir jānodrošina iespējas lauku iedzīvotājiem sasniegt pilsētu, novadu centrus, ārstus, dažādas valsts iestādes un citas pakalpojumu saņemšanas vietas.
9.01.2018.