Ceturtdien, 8. oktobrī, apritēja pirmās 100 dienas, kopš Latvijā tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 6. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētās novadu domes.
– Tas, ka tieši šodien aprit 100 dienu, kopš tika sasauktas novadu domju pirmās sēdes, man nav jaunums. Šorīt jau saņēmu īsziņu no vienas ģimenes ar apsveikumu 100. novadu darbības dienā un laba vēlējumus. No rīta piecēlos, skatos: telefonā ir pienākusi īsziņa, un, to izlasījusi, gan biju patīkami pārsteigta. Nodomāju, redz kā, ne tikai prese, arī cilvēki seko un skaita līdzi. Arī es pati pēc „Stara"' aptaujas 50. darbības dienā biju saskaitījusi un zināju, ka 100. diena būs 8. oktobrī, bet darbu steigā biju nedaudz piemirsusi, un to šoreiz rīta agrumā atgādināja telefonā saņemtā ziņa, – uzsvēra Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Modra Vilkauša, ar ko šoreiz sazinājos, vēloties noskaidrot viņas viedokli par nākamā gada valsts budžeta deficīta samazinājuma iespējām un to, vai jāpilda starptautiskajiem aizdevējiem dotie solījumi, bet saruna ievirzījās arī par pirmajām 100 darbības dienām.
– Pašlaik esmu ceļā uz Cēsīm, kur notiks Vidzemes plānošanas reģiona sanāksme un atbilstoši izstrādātajai metodikai tiks lemts par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu teritorijām. Septembrī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns izdeva rīkojumu, un arī es tiku iekļauta šādā darba grupā. Katram plānošanas reģionam, tai skaitā arī Vidzemes, būs jāvienojas par to, kuras teritorijas atzīt par īpaši atbalstāmām, bet galīgo lēmumu pieņems Nacionālā padome. Savukārt vakarpusē apmeklēšu Viktorijas aptiekas, kas darbojas gan Varakļānu pilsētā, gan Murmastienes pagastā, 15 gadu jubilejai veltītu pasākumu. Prieks, ka uzņēmēji veiksmīgi spēj darboties arī ilgtermiņā, – atzīmēja Modra Vilkauša.
Savukārt atskatoties uz 100 darbības dienām, Modra Vilkauša paškritiski atzina, ka to, ka būtu ar savu darbu pilnīgi apmierināta, apgalvot gan nevarot.
– Rezultāts varēja būt arī labāks. Ir bijušas dažas kļūdas, tāpēc jācenšas strādāt tā, lai tās nepieļautu. Tai pašā laikā nevaru teikt, ka nekas nebūtu paveikts šajās pirmajās 100 dienās un tās būtu pagājušas „pa tukšo". Ir strādāts, apzinātas problēmas, bet jāstrādā vēl vairāk un labāk. To es vienmēr esmu uzsvērusi un to saku arī tagad, – teica Modra Vilkauša, piebilstot, ka patlaban tiek strādāts arī pie jaunas Varakļānu novada mājas lapas izveides internetā, kas interesentiem, iespējams, būs pieejama jau nākamnedēļ, bet oktobrī – noteikti.
Darbojas enerģiski
Savukārt, kā jaunievēlēto domju darbība pirmajās 100 dienās izskatās „no malas", domas lūdzu izteikt arī dažus bijušos pašvaldību vadītājus.
Vispirms sazinājos ar ilggadējo Indrānu pagasta padomes priekšsēdētāju un pēc Lubānas novada izveides 2007. gadā Lubānas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Vilni Strautiņu, kas šos pienākumus veica līdz šāgada pašvaldību vēlēšanām.
– Tik smalku uzskaiti es nevedu, kaut gan tagad, kā jau „atvaļinātais pulkvedis", varētu arī darīt. Laika ir pietiekami, bet arī vaļasprieku un jomu, kur pielikt savu roku un ielikt sirdi, netrūkst. Turklāt tagad savās mājās ir iespējams paveikt arī to, kam iepriekšējos 26 darba gados nav pieticis laika. Savukārt jaunumus, to, kas notiek izveidotajos novados, uzzinu, pateicoties „Staram", kas ir vienīgā avīze, ko lasu, un, pats par sevi saprotams, bez uzmanības neatstāju arī „Lubānas Ziņas", kas joprojām iznāk divas reizes mēnesī un sniedz plašu ieskatu par visu, kas notiek Lubānas novadā. Izskatās, ka jaunievēlētie novadu domju deputāti strādā enerģiski, viss notiek un, es domāju, viss ir kārtībā. Pašvaldību vadītāji mainās, bet dzīve tāpēc jau neapstājas, – filozofiski sprieda Vilnis Strautiņš.
Divējādas izjūtas
Viedokli lūdzu izteikt arī bijušo Ļaudonas pagasta pašvaldības vadītāju Līgu Calmāni.
– Man ir divējādas izjūtas. Prieks par to, ka visas iestādes arī pēc lielā Madonas novada izveides ir saglabātas, tiek strādāts, lai nekas netiktu izlaists no rokām, un pagaidām nekas nav arī aizlaists vējā. Tas ir labākais, ko var teikt par jaunievēlētajiem novadu pašvaldību deputātiem. Uz to vajadzētu tiekties arī nākotnē – saglabāt darba vietas un papildināt tās, neko neiznīcināt. Tas ir ļoti labi, ka jaunievēlētie deputāti strādā šādi, ar pārliecību, ka nevajag iznīcināt to, kas pagastos vēl ir saglabājies, – uzsvēra Līga Calmāne. – Tai pašā laikā man šķiet, ka mēs kļūstam mazāk informēti, vismaz man, kā parastai pagasta iedzīvotājai, ir izveidojies tāds viedoklis. Mani interesē, kas notiek jaunajos novados, kādi lēmumi tiek pieņemti, bet Madonas novada mājas lapā salīdzinājumā ar citiem novadiem ir daudz mazāk aktuālas informācijas. Paldies „Staram", kur bieži vien Madonas novada jaunumi parādās ātrāk nekā internetā. „Stars" ir tas, kur vispirms var izlasīt, kas notiek novadā, kādi lēmumi tiek pieņemti. Katrā ziņā būtu ļoti labi, ja informācija par novada aktualitātēm mājas lapā parādītos ātrāk, līdzīgi, kā tas ir citos novados.
– Ļoti vēlētos, lai tiktu saglabātas arī vietējās avīzes, nevis tā, kā pašlaik tiek plānots, pie novada kopējā izdevuma katram pagastam atvēlēt 1-2 lappušu ieliktni. Tāpat kā līdz šim katram pagastam jābūt savai avīzei un tajā kā ieliktnis varētu būt novada domes informācija un lēmumi, kas attiecas uz konkrēto pagastu vai ir aktuāli visa novada iedzīvotājiem. Vietējo izdevumu iespējamo ierobežošanu mēs uztveram kā apdraudējumu mūsu līdzšinējai pagasta dzīvei. Mēs, pagastos dzīvojošie, arī pēc novadu izveidošanas gribam būt neatkarīgāki un patstāvīgāki, bet kaut kā tomēr jūtams, ka tie vecie, labie pašvaldību laiki, kad katram pagastam bija savi deputāti, sava noteikšana un rīcībspēja, ir pagājuši. Ir jūtamas centralizācijas tendences un informācijas trūkums, kas šobrīd pēc novada izveidošanas, manuprāt, ir lielākais mīnuss, – pauda Līga Calmāne.
Raugās optimistiski
Savukārt bijušais Mētrienas pagasta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Grudulis vispirms atgādināja, ka viņš būtībā no paša sākuma ir bijis pret administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un pārliecību par tās lietderību nav guvis arī pirmajās 100 dienās pēc novadu izveides, it sevišķi šajā smagajā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā, kāda ir izveidojusies mūsu valstī.
– Galvenais patlaban ir saglabāt vismaz to, kas pagastos vēl ir. Mētrienā ir visa kā bijis gana, arī kultūras un sporta dzīves līmenis visos laikos ir bijis pietiekami augsts. Negribētos, lai tas samazinātos, bet es esmu par to norūpējies. Būtu ļoti labi, ja to visu izdotos vismaz tuvākajos divos gados saglabāt, jo pēc tam, iespējams, uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim valstī, varētu reāli domāt arī par to, kā to visu uzlabot. Taču, kā būs dzīvē, grūti prognozēt. Patlaban jau darbs Mētrienas pagastā tiek organizēts un viss norit, it kā administratīvi teritoriālā reforma nemaz nebūtu notikusi. Pagasta pārvalde ir saglabāta, iecelts tās vadītājs, arī pagasta budžets līdz jaunajam gadam tiek saglabāts iepriekš apstiprinātajā apjomā, protams, veicot izdevumu samazinājumu. Katrā ziņā darbs pagastā nav apstājies. Arī iepriekšējos gados jau bijām pieraduši daudz ko darīt sabiedriskā kārtā. Ne jau par mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vai interešu pulciņu vadīšanu kādam ir maksātas lielas naudas summas, atalgojums ir bijis minimāls, bet par sporta aktivitātēm vispār tikpat kā nekas nav maksāts. Līdz ar to vismaz pagaidām, pat pēc budžeta samazināšanas, tikmēr, kamēr tiek saglabātas visas iestādes, nākotnē raugāmies optimistiski, – atzina Ilmārs Grudulis.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA