Šopirmdien, 1. jūnijā, Madonā norisinājās iepriekš pieteiktais Madonas pilsētas 2. vidusskolas pikets, kurā piedalījās daži simti dalībnieku – vidusskolas skolēni, viņu vecāki, skolotāji, kā arī citi atbalstītāji.
Kā zināms, piketa dalībnieki iebilst pret pašvaldības ieceri apvienot Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolu, lai veiktu reorganizāciju Madonas pilsētas skolu sistēmā.
Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā rīkotās protesta akcijas ievadā piketa dalībnieki, skolotājas un skolas arodbiedrības vadītājas Lilijas Mozgas uzmundrināti, sadevās rokās ap 2. vidusskolu. Protesta akcijas dalībnieki bija sagatavojuši lielu skaitu plakātu, kuros netrūka nedz savas skolas aizstāvībai, nedz domes deputātiem, lielākoties tās priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram, veltītu saukļu un lozungu, kurus ik pa laikam megafonā izsauca arī Lilija Mozga.
Skolas pašpārvaldes vadītājs Dins Ļaudaks pie saviem skolasbiedriem un pārējiem piketa dalībniekiem vērsās ar emocionālu uzrunu.
– Vai esam gatavi, ka vienai sabiedrības grupai tiek atņemta ēka, kuru tā uzskata par savām mājām, un atdota citai? Kur paliek vienlīdzība, demokrātija un mūsu tiesības? Izglītība nav bizness, lai naudas dēļ sagrautu gan izglītības sistēmu, gan cilvēku vērtības. Kādēļ pašvaldība, kuras galvenais uzdevums ir pildīt vēlētāju intereses, nodarbojas ar tā dēvēto „balto reiderismu"? Pašvaldībai būtu jāieklausās vēlētāju gribā, taču diemžēl tas netiek darīts. Cilvēks viens pats nespēj cīnīties pret straumi, tādēļ tikai kopā mēs varam uzvarēt. Cīnīsimies par savām mājām un tiesībām, neļausim atņemt to, kas mums dārgs! – pauda Dins Ļaudaks.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas kultūras vēstures skolotāja Valda Bērziņa savā uzrunā piketa dalībniekiem atzina, ka nelaime ir tā, ka ierēdniecība neieklausās iedzīvotājos un neiedziļinās realitātē.
– Ierēdniecībai piemīt liels iztapības gēns – skriet pa priekšu dažādiem notikumiem, kas var vai nevar īstenoties nākotnē. Iespējams, nākotnē būsim tik tālu aizskrējuši, ka šeit būs jāizvieto musulmaņi un jāmeklē arābu valodas skolotāji, kā arī jādomā par to, kur celt mošeju. Būsim stipri, jo taisnība ir mūsu pusē! Gribam šeit mācīties ne vien tuvākos divus gadus, bet arī tālākā nākotnē, – akcentēja Valda Bērziņa.
Uz piketu kopā ar tā dalībniekiem gājienā devās arī Saeimas deputāts Arvīds Platpers no partijas „No sirds Latvijai". Viņš atzina, ka nevajadzētu izveidoties situācijai, kad jāglābj kāda skola, kam piesolīta mājvieta citviet, un šī problēma paliek bez risinājuma.
– Pats pārstāvu opozīcijas partiju. Frakcijas sēdē esam pārrunājuši jūsu skolas jautājumu un centīsimies par to diskutēt arī Saeimā plašāk – komisijās un, iespējams, arī plenārsēdē. Iestājos par to, ka šāda veida problēmas ir jāmāk atrisināt uz vietas pašvaldībā un nevajadzētu nonākt līdz tik ekstremāliem pasākumiem kā pikets, – uzrunājot piketa dalībniekus, sacīja Arvīds Platpers.
Pēc piketa dalībnieku runām sekoja gājiens uz Saieta laukumu, kur pēc brīža ar viņiem tikties iznāca Andrejs Ceļapīters, pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, kā arī domes deputātes Jeuženija Adamoviča un Antra Gotlaufa, kas domes balsojumā bija atbalstījušas piedāvāto ieceri par divu Madonas vidusskolu apvienošanu. Uz bungu rībināšanas, svilpienu un izsaucienu fona Andrejs Ceļapīters piketa dalībniekus aicināja uz viedokļu apmaiņu telpās, kur saruna varētu norisināties atbilstošākos apstākļos – Madonas kultūras namu. Šis priekšlikums tika noraidīts ar izsaucieniem, ka diskusijām vajadzēja būt ātrāk, šobrīd tām jau ir par vēlu un cilvēki ir sanākuši uz Saieta laukumu piketēt, nevis doties citviet. Pēc dažas minūtes ilgušiem nesekmīgiem centieniem sarunāties ar piketētājiem Andrejs Ceļapīters, kā arī Solvita Seržāne un Jeuženija Adamoviča devās uz Madonas kultūras namu, savukārt Antra Gotlaufa palika pie piketētājiem un uzklausīja gan viņai, gan viņas kolēģiem domē veltītos pārmetumus. Piketa laikā tā organizatori arī iesniedza pašvaldībā protesta vēstuli, ko bija parakstījuši aptuveni 2300 iedzīvotāju. Protesta akcija noslēdzās bez starpgadījumiem, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka šī noteikti nebūs pēdējā 2. vidusskolas skolēnu un skolotāju cīņa pret apvienošanos ar 1. vidusskolu.
Viena no piketa dalībniecēm – Jeļena Seikstule, kas pati ir beigusi Madonas pilsētas 2. vidusskolu, kā arī viens no viņas bērniem to jau ir absolvējis, bet otrs šobrīd vēl mācās, „Staram" atzina, ka ir starp piketētājiem tādēļ, ka nevēlas, lai viņas bērnam būtu jāmācās klasē, kurā bērnu skaits ir 26-28.
– Es nevēlos, lai mans bērns pēc skolas beigām brauc uz Dāniju un slauc govis tikai tādēļ, ka skolotājs nespēja pietiekami daudz laika veltīt katram no skolēniem klasē. Kādēļ nepieciešama šī apvienošanās un pārcelšanās? Pašlaik esam maza un ļoti draudzīga skola, kuru būtiski neietekmē skolēnu skaita samazināšanās. Zinu, ka novadā pastāv neoficiāls viedoklis, ka 2. vidusskola nav tā, uz kuru vajadzētu laist savus bērnus, – tas nav pareizi, jo nereti tie vecāki, kas savus bērnus tomēr palaiž 2. vidusskolā, pēc laika secina, ka viņu sekmes uzlabojas. Varu uzreiz pateikt, ka es savu bērnu nevēlētos laist lielā apvienotā skolā. Vēlos, lai mans bērns mācās kopā ar saviem klasesbiedriem pie sava pedagoga, – pret abu vidusskolu apvienošanu iebilda Jeļena Seikstule.
Nākamajā pirmdienā – 8. jūnijā – pulksten 12 Madonas kultūras namā notiks tikšanās/diskusija par skolu tīkla sakārtošanu Madonā, kurā aicināti piedalīties visi interesenti. Diskusijā visiem klātesošajiem tiks dota iespēja izteikt savu viedokli, kā arī saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem no Madonas novada pašvaldības vadības.