Sarkaņu pagasta „Jaundilmaņos" jau kopš 1987. gada darbojas profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs, un teju vai katru gadu vasaras nogalē te tiek rīkota piemiņas pēcpusdiena, kurā profesora radinieki, kolēģi un amata brāļi dalās savās atmiņās par profesoru un viņa ieguldījumu medicīnā.
Jāatgādina, ka profesors Aleksandrs Bieziņš tiek uzskatīts par Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēju. Viņš ar izcilību absolvējis LU Medicīnas fakultāti un savas darba gaitas sācis Bērnu slimnīcā, kurai palika uzticīgs visu mūžu.
Piemiņas pēcpusdiena „Jaundilmaņos", kur sāka veidoties profesora spilgtā personība, tika rīkota arī šogad augusta beigās, diemžēl šoreiz atmiņu kamolu vairāk nācās ritināt par cilvēkiem, kuri pēdējā gada laikā ir pievienojušies profesoram Bieziņam taisaulē – viņa meitu Āriju Volrāti un bijušo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju Ivaru Uldi Lamsteru.
– Ārijas aiziešana mums visiem ir sāpīga. Vēl nesen mēs tikāmies un apspriedām to, par ko atmiņu pēcpusdienā runāsim un kādas atmiņas par viņas māti Ellu Bieziņu tiks ritinātas. Diemžēl daudz kas palika neizrunāts un daudz ko mēs vairs tā arī neuzzināsim. Tieši tāpēc mums visiem ir vērts katru gadu sanākt kopā – lai nekas netiktu piemirsts, – atmiņu pasākumu iesākot, uzsvēra memoriālā muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa.
Ieguldījums paliek arī pēc aiziešanas
Liktenis ir nepielūdzams, un to, kam vēl ir dzīvas atmiņas gan par profesoru Aleksandru Bieziņu, gan viņa dzīvesbiedri Ellu, ar katru gadu kļūst aizvien mazāk. Šis apstāklis arī ir mudinājis muzeja vadītāju un Aleksandra Bieziņa radiniekus domāt par muzeja paplašināšanu, lai tā ekspozīcijā glabātos ne vien ar profesora dzīves gājumu saistīti eksponāti, bet arī viss, kas skar bērnu ķirurģijas vēsturi, īpašu vietu atvēlot personībām, kas to palīdzējušas veidot.
Ivara Ulda Lamstera kolēģi un draugi norādīja uz ķirurga ieguldījumu gan profesora Bieziņa muzeja tapšanā, gan Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas saglabāšanā.
– Tas ir viņa mūža ieguldījums. I. U. Lamsters bija arī patriots, laikā, kad tas bija sarežģīti un medicīnā darbojās pārsvarā krievu un ebreju tautības pārstāvji, viņš atļāvās slimnīcā ņemt latviešu personālu. Viņš izcēlās arī ar labu komunicēšanās spēju un mīlestību pret bērniem, bieži redzēju viņu taisām dažādus ķiņķēziņus, kas vēlāk tika dāvināti bērniem, lai viņi nejustu slimnīcas drūmo atmosfēru, – atminējās profesors Jānis Gaujēns.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.09.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto