Daudzi droši vien pagājušajā nedēļā pamanīja, ka, publiski izskanot ziņai par to, ka valdība vienojusies ar nākamo gadu paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, sociālajos tīklos to pavadīja viegla ņirgāšanās, sarkastiski norādot, ka nu minimālās algas saņēmēji varēs dzīvot, bēdu nezinādami, izbaudot visas augstākā sabiedrības slāņa privilēģijas.
Nav gan skaidrs, kādēļ tieši šogad jūtama tik sakāpināta sabiedrības attieksme pret šo valdības lēmumu, jo, kā atminamies, tieši par tikpat lielu summu minimālā alga tika paaugstināta arī iepriekšējā gadā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, minimālās algas celšanai valsts sektorā strādājošajiem valsts budžetā būs jāparedz ap 11 miljoni eiro. Tostarp aptuveni pieci miljoni eiro būs jānovirza minimālās algas palielināšanai veselības aprūpē strādājošajiem. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teiktā, pēc minimālās algas celšanas vajadzētu pieaugt darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā, jo palielināsies ar nodokļiem apliekamā summa. 10 eiro algas paaugstinājums gan būs mazāks par Labklājības ministrijas piedāvāto 37 eiro palielinājumu, ko Finanšu ministrija nodēvēja par pārāk strauju.
Sociālie partneri – neapmierināti
Kaut arī valdība ir lēmusi, ka minimālā alga ar nākamo gadu būs 380 eiro, ar šo lēmumu nemierā (tiesa, katrs savu iemeslu dēļ) ir sociālie partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
LTRK vadītājs Jānis Endziņš ir atzinis – tā kā produktivitātes kāpums nav tik straujš, minimālo algu nevajadzētu celt. Tiesa, minimālās algas celšana par 10 eiro, pēc viņa domām, vēl nav „tik traģiski", kā būtu gadījumā, ja tiktu atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums palielināt minimālo algu par 37 eiro.
LBAS vadītājs Pēteris Krīgers savukārt ir paudis viedokli, ka minimālās algas saņēmēji īpaši nejutīs algas pieaugumu. Tā vietā nākamgad vajadzēja palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kas pašlaik ir 75 eiro. Pēc Krīgera teiktā – neapliekamais minimums Latvijā būtu jāpaaugstina līdz tādam līmenim, kāds tas bijis pirms krīzes, proti, līdz aptuveni 130 eiro. Taču valdība priekšlikumu par neapliekamā minimuma celšanu neskatīja.
Likums jāpilda
Pašvaldības pie minimālās algas celšanas ir jau pieradušas, jo pēdējos gados, sastādot budžetu, nemainīgi tiek lemts par minimālās algas paaugstināšanu, tostarp vienlaikus paaugstinot algu arī pārējiem pašvaldību sistēmā strādājošajiem. Aptaujājot Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru un Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Māri Justu, šķiet, arī veidojot 2017. gada budžetu, šis princips tiks ievērots.
Andrejs Ceļapīters laikrakstam minēja, ka likums tiks pildīts un minimālā alga paaugstināta, vienlaikus proporcionāli paaugstinot arī pārējo sistēmā strādājošo algas.
– Neceļot algas arī pārējiem, atalgojuma sistēmā ar laiku rodas ačgārnības, jo, ja katru gadu ceļam tikai minimālo algu, vienlaikus nepaaugstinot atalgojumu augstāk kvalificētiem darbiniekiem, pēc dažiem gadiem viņu algas satiksies, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Viņš neslēpa, ka pašvaldības nākamā gada budžets tiks veidots pedagogu (gan skolas, gan pirmsskolas) atalgojuma, kā arī minimālās algas celšanas zīmē, jo likumu nevar nepildīt, un summā šiem pasākumiem nepieciešamais finansējums būs visai ievērojams.
Vaicāts, vai minimālās algas palielinājums dos to efektu, ko valdība iecerējusi, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs atzina, ka diskusija par to, tieši kādi pasākumi ir izdevīgāki, attīstot tautsaimniecību, notiek jau ļoti sen.
– Jau vismaz piecus gadus tiek diskutēts par to, vai labāk celt minimālo algu vai tomēr paaugstināt neapliekamo minimumu, ko nereti iesaka daudzi ekonomikas pārzinātāji. Diskusija nav jauna, un katru gadu valdība ar sociālajiem partneriem pie šī jautājuma atgriežas. Latvijas Pašvaldību savienība aicina ņemt vērā to, ka 80% no IIN saņem pašvaldības, kuru budžetā tas ir nozīmīgs ieņēmumu postenis. Vienmēr esam bijuši pozīcijās, ka valdība var veikt dažādas izmaiņas, taču tādā gadījumā pašvaldībām ir jākompensē zaudētie ieņēmumi, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Lielāku ietekmi radīs pedagogu algas
Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs, vaicāts, kā vērtēt valdības lēmumu minimālo algu paaugstināt par 10 eiro, nevis par 37 eiro, kā bija ieteikusi Labklājības ministrija, atzina, ka, ņemot vērā kopējo inflācijas līmeni, šī summa ir ļoti maza, taču jāņem vērā arī valsts iestāžu un uzņēmēju iespējas nodrošināt lielāku minimālās algas pieaugumu. Māris Justs norādīja, ka līdzīgi kā pārējās pašvaldības arī Varakļānu novada pašvaldība valdības lēmumu ievēros.
– Alga tiks paaugstināta gan tiem, kas saņem minimālo algu, gan proporcionāli arī visiem citiem pašvaldības sistēmā strādājošajiem, jo, tikai pieliekot pie algas minimālās algas saņēmējiem, tiktu nolīdzināta kopējā algu sistēma – arī pārējiem darbiniekiem algas nav augstas un atšķirība starp nākamā līmeņa darbinieku un to, kas strādā par minimālo algu, nav liela. Minimālās algas pieaugums gan nav vienīgais, ar ko šogad jārēķinās pašvaldībām, kā zināms, arī pedagogu atalgojumu skars būtiskas izmaiņas, līdz ar to minimālās algas pieaugums pat neatstās lielāko ietekmi uz pašvaldības budžetu, taču kopējā ietekme būs visai ievērojama. Cik tieši mums izmaksās atalgojuma paaugstināšana, šobrīd precīzi skaitļos gan vēl nav iespējams pateikt, taču esmu pārliecināts, ka pašvaldības iespējās būs to nodrošināt, – norādīja Māris Justs.
Pēc viņa domām, pamatskolu un vidusskolas pedagogu atalgojums summā pieaugs vien nedaudz, jo šobrīd daudzi pedagogi strādā vairākas slodzes. Māris Justs atzina, ka patlaban vislielākais satraukums ir nevis par skolu pedagogu atalgojumu, bet gan par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Kā zināms, pašvaldībām saskaņā ar valdības lēmumu būs obligāti jāpalielina algas bērnudārzu pedagogiem no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi. Pašvaldības gan varēs brīvprātīgi izlemt par lielākām algām.
– Šī jautājuma risināšana pilnībā ir uzlikta uz pašvaldību pleciem, un finansējums tiek piešķirts pilnībā no valsts budžeta. Ministru kabineta noteikumus pildīsim un centīsimies atalgojuma līmeni izlīdzināt, taču, visticamāk, ievērosim tikai minimālās prasības, nevis pielīdzināsimies lielākajai summai, – skaidroja Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.