„Bērni ir mūsu nākotne" – daudzkārt lietoti, taču visai bieži līdz galam arī neizprasti vārdi, jo ne vienmēr saprotam to, ka par nākotni jāsāk rūpēties jau tagad. To, kādi ir mūsu bērni un to paradumi, pēdējos mēnešos cenšas noskaidrot Veselības ekonomikas centrs, kas Latvijā koordinē un nodrošina starptautisko skolēnu paradumu pētījumu.
Bijušajā Madonas rajonā pētījumā piedalījās triju skolu – Kusas pamatskolas, Vestienas pamatskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas 5., 7. un 9. klašu skolēni.
– Kopumā Latvijā tika aptaujāti 90 skolu skolēni. Skolas izvēlējās pēc nejaušās atlases, līdz ar to nav pārstāvēts tikai viens reģions vai sociālā vide. Pašreizējie Kusas pamatskolas 9. klases skolēni šo anketu ir aizpildījuši arī pirms trim gadiem, taču to atminējās tikai retais, – pastāstīja Veselības inspekcijas veselības veicināšanas reģionālā koordinatore un Madonas novada domes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne, kas anketēšanu veica bijušā Madonas un Jēkabpils rajona skolās.
Šī pētījuma mērķis ir iegūt informāciju un palielināt izpratni par skolēnu veselības paradumiem un dzīvesveidu, lai ietekmētu veselības veicināšanas un veselības izglītības politiku attiecībā uz skolas vecuma bērnu veselību gan valstiskā, gan starpvalstu līmenī.
– Anketu mērķis ir paraudzīties uz reālo situāciju. Rezultāti noteikti būtu noderīgi Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministrijai. Vai tās pētījuma datus arī izmantos, šobrīd nevaru pateikt, taču viņu rīcībā šie dati būs. To vākšanā un apkopošanā ir ieguldīts gan laiks, gan darbs, gan līdzekļi, tādēļ būtu jādara viss, lai šī informācija tiktu maksimāli izmantota. Piemēram, situācija ir tāda, ka skolēni alkoholu un tabakas izstrādājumus lieto aizvien jaunākā vecumā. Iespējams, ka lielāks uzsvars skolās būtu jāliek uz veselības mācību un fizisko audzināšanu. Aizvien vairāk bērnu arī raksta, ka dzīvo nepilnās ģimenēs vai nedzīvo savā ģimenē vispār. Šie dati varētu būt nozīmīgi Labklājības ministrijai, – norādīja Gunta Andžāne.
Kopumā Latvijā jau ir veikti seši šādi pētījumi (veic kopš 1990. gada ik pēc četriem gadiem), un diemžēl rezultāti daudzās pozīcijās nav tie iepriecinošākie. Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība skolas vecuma bērniem dažās vecuma grupās ir teju vai divkāršojusies. Arī dzimumattiecības skolēni sāk aizvien jaunākā vecumā, aizmirstot vai nezinot par kontracepciju.
Gunta Andžāne neslēpa, ka daudziem skolēniem grūtības anketā sagādājis jautājums par to, vai vecāki strādā un kur tie strādā. Atklājies, ka daudzi bērni tā īsti pat nezina, ar ko nodarbojas viņu vecāki.
– Kopumā skolēni labprāt atbildēja uz anketas jautājumiem. Daudzkārt tika pārvaicāts, vai ir jāraksta vārds un uzvārds, tas nozīmē to, ka skolēns bija nonācis līdz jautājumam, par kura atbildi viņš nevēlas, lai zina citi, taču vienlaikus tas arī liecina par to, ka skolēns uz jautājumu vēlas atbildēt nevis tā, kā ir pareizi, bet kā ir īstenībā, līdz ar to anketās sniegtās informācijas ticamības pakāpe ir diezgan augsta, – pastāstīja Gunta Andžāne.
Pētījums pēc datu apkopošanas, tulkošanas, salīdzinošo tabulu izveides dienasgaismu ieraudzīs aptuveni pēc gada. Kopumā aptaujā piedalās 43 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, līdz ar to būs iespējams situāciju Latvijā skatīt salīdzinoši. Pavisam anketā skolēniem bija jāatbild uz 68 jautājumiem. Lielākā daļa no tiem bija slēgti (atzīmē pareizo atbildi), taču gadījās arī pa kādam atvērtam (pareizā atbilde jāieraksta saviem vārdiem). Bijušā Madonas rajona skolās anketu aizpildīja 120 skolēnu.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto