Demogrāfiskā situācija Latvijā pēdējos divdesmit gados ir ar mīnusa zīmi, bet pēdējos divos trijos gados ir parādījušies arī cerību stariņi – dzimstība nedaudz sākusi pieaugt, bet mirstība nedaudz samazināties, un palielinās arī noslēgto laulību skaits. Šāda aina ir vērojama arī mūspusē.
Kā jau esam informējuši, gan dzimstība, gan noslēgto laulību skaits ir palielinājies Madonas novadā. Pagājušajā gadā Madonas novadā ir reģistrēti 259 jaundzimušie, tas ir par 27 bērniem vairāk nekā gadu iepriekš. Priecē, ka Madonas pilsētā pērn dzimušo ir reģistrēts vairāk nekā mūžībā aizgājušo, tas nozīmē, ka vismaz novada centrā atšķirībā no pagastiem demogrāfiskā situācija ir pozitīva.
Arī Lubānas novadā pērn tika noslēgts vairāk laulību nekā 2013. gadā – 12. Kā atzīmē Lubānas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Mārīte Kotāne, viņa, veicot dzimtsarakstu nodaļas vadītājas pienākumus jau daudzus gadus, nemaz neatceroties, kad beidzamajos gados būtu reģistrēts tik daudz laulību. Lubānas novada vēsturē tas ir lielākais noslēgto laulību skaits.
Cesvaines novadā
Cesvaines novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ieva Lase, vaicāta par demogrāfiskajiem rādītājiem Cesvaines novadā, ieskatu sāk ar noslēgto laulību skaitu.
Cesvaines novadā pērn tika noslēgta 21 laulība, tai skaitā dzimtsarakstu nodaļā – 10, luterāņu draudzē – 8, Romas katoļu draudzē – 3 pāri. Salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad tika noslēgtas 12 laulības, to skaits ir palielinājies par deviņām. Vairāki pāri laulību reģistrācijai izvēlējās vietu ārpus dzimtsarakstu nodaļas, galvenokārt Cesvaines pilī un viens pāris – „Divu torņu" pagalmā.
Pašvaldība ir noteikusi, ka dzimtsarakstu nodaļai ir jāseko, lai laulību ceremonija norisinātos gaumīgās telpās vai vietā arī tad, ja jaunie pāri vēlas laulību reģistrēt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, un estētisku baudījumu gūtu arī kāzu viesi. Tas viss jāparedz un ar jauno pāri jāizrunā pirms vienošanās par laulību ceremonijas vietu. Par visu ir jāpadomā un jāparedz dažādas situācijas, arī tas, ka kāzu dienā var būt vējains un lietains laiks, – uzskata Ieva Lase.
Viņa informē, ka pērn Cesvaines novadā ir reģistrēti 16 jaundzimušie – piecas meitenes un 11 zēni jeb par trim bērniem mazāk nekā 2013. gadā. Salīdzinājums gan ir visai nosacīts, tā nav pilnīga aina, jo jau vairākus gadus pēc izmaiņām likumdošanā vecāki bērnus reģistrēt, tāpat veikt citus dzimtsarakstu reģistrus var arī citās dzimtsarakstu nodaļās Latvijā, piemēram, Madonā.
Raksturojot bērniem dotos vārdus, Ieva Lase atzīst, ka nevar izcelt populārākos, jo vecāki saviem bērniem ir izvēlējušies dažādus vārdus, kas ne reizi nav atkārtojušies: Emīlija, Adrija, Līna, Natālija, Henrijs, Miķelis Māris, Kaspars, Daniels un citi, bet kā interesantāko min dubulto vārdu Līga Melodija.
– Vecākiem pašvaldība pabalstu par bērna dzimšanu nav noteikusi, kā tas ir dažos citos novados, bet mēs sadarbojamies ar SIA WSH Solution un dāvinām grāmatiņu – enciklopēdiju „Mūsu bērns", ko var izmantot kā palīgu mazuļu audzināšanā un aprakstīt arī pirmos notikumus bērna dzīvē. Ziemassvētkos mazuļiem organizējām tikšanos ar rūķiem vai Salatēti. Iespējams, nākotnē, sadarbojoties ar bērnudārza, kultūras nama, bibliotēkas darbiniekiem, varētu sarīkot Mazuļu dienu, ideja par šādas tradīcijas iedibināšanu mums jau virmo otro gadu. Bērnības svētki, kas bija tik populāri padomju laikos, vairs netiek rīkoti, jo interese par tiem lielā mērā ir zudusi, turklāt daļa bērniņus nokristī baznīcā, – nākotnes ieceres atklāj Ieva Lase.
2014. gadā Cesvaines novadā ir palielinājies arī aizsaulē aizsaukto skaits. Pērn Cesvaines novadā ir reģistrēts 31 mūžībā aizgājušais – deviņi vīrieši un 22 sievietes, tas ir par deviņiem vairāk nekā 2013. gadā.
Ērgļu novadā
Ērgļu novada pašvaldības informatīvā izdevuma „Ērgļu Novada Ziņas" šāgada janvāra numurā publicētā Ērgļu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Baibas Cielēnas analīze liecina, ka 2014. gadā Ērgļu novadā ir reģistrēti 17 bērniņi, no tiem 7 meitenes un 10 zēni. Salīdzinot ar 2013. gadu, piedzimušo bērnu skaits ir mazāks. Turpinās tendence bērnam dot tikai vienu vārdu, dubultos vārdus vecāki ir devuši tikai diviem bērniem.
Ērgļu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Cielēna pauž gandarījumu, ka pērn palielinājies to pāru skaits, kas savas laulības nolēma reģistrēt tieši Ērgļu novada dzimtsarakstu nodaļā, un šādi pāri ir 12. Vairāki pāri izvēlējās laulības slēgt ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām. Notika divas laulību ceremonijas, kurās laulībā ar Latvijas Republikas pilsoņiem stājās kādu citu valstu pilsoņi un šo laulību ceremoniju dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vadīja divās valodās.
2014. gadā viens pāris izvēlējās izmantot pakalpojumu, ko sniedz dzimtsarakstu nodaļa, – nozīmīgas kāzu gadadienas svinīgas ceremonijas organizēšana. Jūlijā notika „rubīna pāra" godināšana. Baiba Cielēna aicina arī citus Ērgļu novada pārus izmantot iespēju, ko sniedz dzimtsarakstu nodaļa, – atzīmēt nozīmīgas kāzu gadadienas, aicinot atsaukties tos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši vairāk par 30 gadiem, lai varētu notikt stipro ģimeņu godināšanas pasākums.
Tikai divi laulību reģistri tika papildināti ar ierakstiem par laulību šķiršanu, un tas ir vērtējams kā pozitīvs faktors un norāda uz laulības saišu stiprumu Ērgļu novadā. Vairākas personas dažādu iemeslu dēļ vērsušās dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu saņemt atkārtotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības.