Madonas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēji un muzeju darbinieki 15. jūnijā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Krāslavas novadu.
Apceļojot Latviju, daudziem patīk Latgales maršruti, jo latgalieši ir izdaudzināti ar savu vienkāršību, sirsnību, atvērtību.
Iebraucot Krāslavā, uzzinājām, ka tās nosaukuma izcelsme ir saistāma arī ar krēslu (latgaliski – krāsls), un liels krēsls ar skatu uz Daugavu arī ir tūristu iecienīta apskates vieta. Uzmanību saistīja pilsētas koka māju arhitektūra, daudzviet – logi ar slēģiem, nelielās koka mājas, protams, Daugava, kam šajā braucienā tika veltīta īpaša uzmanība. Nezināju arī to, ka Krāslavu vēl dēvē par gurķu pilsētu, jo Krāslavas novadā audzētajiem gurķiem esot liela piekrišana Daugavpils tirgū.
Rīts iesākās ar Krāslavas tūrisma informācijas un Latgales kulinārā mantojuma centra apskati, kas atrodas grāfu Plāteru pils kompleksa nesen atjaunotajā pārvaldnieka mājā. Krāslavieši lepojas ar Plāteru pili, kas gan apskatei nav atvērta, bet ir novērtējama no ārpuses, skaisto parku, vidi, skatu uz Daugavu, nostāstiem, leģendām, Karņicka kalnu, par kuru mums interesanti pastāstīja Krāslavas TIC galvenā speciāliste Inta Lipšāne.
Latgales reģions un arī Krāslava ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkla posms. Reģionālais kulinārais mantojums paredz pagatavot ēdienus, kur vismaz 70% no vietējām izejvielām ir audzētas šajā reģionā. Latgales kulinārā mantojuma atpazīstamības zīme ir pavāra cepurīte uz gaiši zila fona ar nazi un dakšiņu. Brokastīs ēdām sirņikus ar krējumu un zemenēm, sieru un pašceptu maizi ar linsēklām un kaņepju sēklām. Galda klājumā izmantoti keramiķu Olgas un Valda Pauliņu gatavotie māla šķīvji, krūzītes ar divām osām. Keramiķus vēlāk arī apmeklējām viņu mājās, kur sastapām ar latgaliešu garu apveltītus podniekus, kas gan pastāstīja par podniecību, gan prata sasmīdināt un dalīties ar humoru. Pauliņi 2014. gadā saņēma goda zīmi "Latviskais mantojums".
Krāslavas TIC pārsteidza bagātīgais suvenīru klāsts, starp tiem – arī "Latgolas špeks ar casnāgim". Daudzi suvenīri ir tapuši sadarbībā ar vietējiem mājražotājiem un amatniekiem, un krāslavieši prot paprasīt naudu, ar ko var papildināt savus ienākumus.
Krāslavas vēstures un mākslas muzejs atrodas vienā no 18. gadsimtā celtajām Krāslavas pils kompleksa ēkām. Apskatījām ekspozīciju "Pieci airi", kas izvietota 17 m garā improvizētā laivā, kura peld pa Daugavu. Laiva ar pieciem airiem simbolizē pilsētu, kur vienviet sadzīvo latvieši, krievi, poļi, baltkrievi un ebreji. Pakavējāmies pie Pētera Postaža gleznām un izstādes "Ejam, ļaudis, mieloties!". Interesanti, ka daži no izstādē apskatāmajiem priekšmetiem saistās ar katra apmeklētāja atmiņām.
Par to, ka Latgalē ir daudz garīgu un Dievam ticīgu ļaužu, liecināja arī trīs baznīcas. Mēs ielūkojāmies Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīcā, kur atsaucīga draudzes pārstāve izsmeļoši pastāstīja par baznīcas altāriem un tradīcijām. Svētā Donata svētkos te gluži kā Aglonā pulcējas ļaudis no malu malām.
Zirgu sētā "Klajumi", kas arī ir Latgales kulinārā mantojuma tīklā, ieturējām pusdienas. Galds bija saklāts lielā teltī, mūs cienāja ar kulinārā mantojuma ēdieniem – skābeņu zupu, guļbešnīkiem ar lauku krējumu un medus kēksu, arī pa šmakovkas glāzei piedāvāja. Stipro dzērienu gan pašu mājās nedarina, bet iepērk no tiem, kam ir licence. Saimniecība atrodas dabas parka "Daugavas loki" teritorijā, tikai 5 km attālumā no Baltkrievijas robežas. "Klajumu" saimniece Ilze Stabulniece patlaban apsaimnieko 125 ha, piedāvā atpūtu brīvdienu mājās ("Klajumi" ar lauku pirti, "Ķemeri" un citās). Te piedāvā plašu ar zirgiem saistītu pakalpojumu klāstu – zirgu izjādes, pārgājienus zirga mugurā, braucienus ratos un kamanās, reitterapiju, karietes īri, pakalpojumus kāzinieku vizināšanai, fotosesiju vietas īri. Apskatījām Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgus, kas atrodas ganībās. Interesanti, ka pāris zirgu savulaik iegādāti no Bērzaunes pagasta saimniecības "Stikliņi". Baltkrievu zirgus daudzi nebija redzējuši, tie bija raibi.
Arī ZS "Kurmīši" saimnieks Ivars Geiba pērn saņēma goda zīmi "Latviskais mantojums". Savu nodarbošanos viņš raksturoja tā – agrāk audzējis labību, bet tagad esot vieni vienīgi nezāļu lauki (ar nezālēm domāti ārstniecības augi). "Kurmīšos" gatavo zāļu tējas, piedāvā auksti spiestu ārstniecības augu eļļu (mārdadža, naktssveces u. c.), bet ir arī alternatīva – vaska šūnu ražošana.
Slutišķu vecticībnieku lauku sētā iekārtota Naujenes muzeja brīvdabas ekspozīcija, kas atrodas autentiskā vecticībnieku apdzīvotā sādžā. "Slutišķos" filmētas seriāla "Likteņa līdumnieki" III daļas "Nārbuļu dēli" Sibīrijas ainas.
Protams, visa ceļojuma laikā jūsmojām par Daugavu, par tās septiņiem lokiem, drosmīgākie uzkāpa Priedaines skatu tornī un dabu vēroja no 32 m augstuma.
Secinājām, ka Latgale nepavisam nav atpalikusi un tūrisma jomā tā ir spērusi platu soli uz priekšu, piesaistot gan ar sakoptību, gan ar tūrisma infrastruktūras vietām, gan viesmīlību, gan interesantām apskates vietām, gan Latgales kulinārā mantojuma saimniecībām. Protams, ar latgalisko sirsnību un optimismu apveltītajiem strādīgajiem Latgales cilvēkiem, kurus sastapām. "Kas tu neesi, ja te ir sava pils un Daugava līdzās," nospriedām, mājās braukdami. Gūta arī tāda atziņa – lai mācītos par lauku tūrisma pakalpojumiem, pieredzes apmaiņā nebūt nav jābrauc uz Somiju, jo viss ir arī tepat Latvijā.