Pirms trim gadiem Ļaudonas pagasta Sāvienas bibliotēkā mainījās vadītāja. Šis pienākums tika uzticēts Guntai Matīsai.
Tiekoties ar viņu Sāvienas bibliotēkā, sarunas sākumā jautāju:
– Vispirms, lūdzu, pastāstiet par savu iepriekšējo darbavietu – pastu! Kā jūs uzsākāt darbu pastā un cik ilgi tur nostrādājāt?
– „Latvijas Pastā", ar nelielu pārtraukumu, kopumā esmu nostrādājusi 25 gadus. Sāku strādāt Sāvienas pasta nodaļā, kad ilggadējā pasta nodaļas priekšniece aizgāja pensijā. Darbs pastā man patika – darbs ar cilvēkiem, kā arī viss pasta darbs. Dzīves līkloči tā izveidojās, ka no Sāvienas pasta nodaļas nokļuvu Ļaudonas pasta nodaļā.
– Vai bija kādas atšķirības, strādājot Ļaudonas pasta nodaļā?
– Protams, atšķirība bija stipri jūtama. No mazas pasta nodaļas ar vienu pastnieku nonācu lielākā kolektīvā. Sākumā tas bija psiholoģiski grūti, bet, pateicoties kolektīva atbalstam, varēju tikt galā ar saviem pienākumiem.
– Kā kļuvāt par Sāvienas bibliotēkas vadītāju?
– „Latvijas Pastā" pārdzīvots pārmaiņu laiks. Samazinājās darbinieku skaits, kamēr palika tikai pasta nodaļa bez pastnieka. Pienāca laiks dzīves pārmaiņām, un tā nokļuvu Sāvienas bibliotēkā, kur sāku strādāt 2013. gadā. Darbs bibliotēkā man patīk, jo ir iespēja strādāt ar cilvēkiem.
– Vai vietējie iedzīvotāji aktīvi apmeklē bibliotēku?
– Ļaudonas pagastā ir divas bibliotēkas – gan Ļaudonā, gan Sāvienā. Sāviena ir neliels centrs, tāpēc arī apmeklētāju skaits ir neliels. Es un arī apmeklētāji priecājamies, ka bibliotēka tomēr pastāv. Ir bezmaksas pieeja internetam, Ļaudonas pagasta pārvalde mums ir iegādājusies jaunu printeri un datortehniku. Tāpat arī tiek iepirktas jaunas grāmatas un abonēti žurnāli. Pateicoties tam, iedzīvotāji joprojām apmeklē bibliotēku.
– Kurās dienās nāk vairāk apmeklētāju?
– Īpašas atšķirības nav starp dienām, bet drīzāk gan periodos. Pieaugušie apmeklē bibliotēku gan vasarā, gan ziemā. Bērnu lielāks pieplūdums ir vasarā. Skolas laikā viņi vairāk apmeklē Ļaudonas pagasta bibliotēku, jo tā atrodas pagasta centrā.
– Kas bibliotēkas apmeklētājus vairāk interesē – grāmatu lasīšana vai tomēr sēdēšana pie datora?
– Bibliotēkas apmeklētāji ir gan pensionāri, gan bezdarbnieki, gan strādājošie un arī skolēni, pirmsskolas vecuma bērni. Pieaugušie lasītāji pārsvarā nāk uz bibliotēku, lai paņemtu lasīšanai grāmatas un žurnālus. Skolēni un bērni arī lasa grāmatas. Te ir dažāda situācija – ir bērni, kuri nāk tikai pasēdēt pie datoriem, bet ir arī, kuri ņem grāmatas lasīšanai.
– Mūsdienu tehnoloģijām attīstoties, ir iespējams lasīt grāmatas arī elektroniski. Kā jūs domājat, vai šādas grāmatas spēs izkonkurēt iespiestās grāmatas?
– Jā, mūsdienās tehnoloģiju attīstība strauji iet uz priekšu. Ir iespēja lasīt grāmatas elektroniski, bet es domāju, ka iespiestās grāmatas tās tomēr neizkonkurēs. Ir patīkami paņemt grāmatu rokās un tad lasīt. Vecākiem cilvēkiem tomēr būtu grūti ilgstoši sēdēt pie datora un lasīt.
– Kādu nākotnē jūs redzat Sāvienu? Kas varētu mainīties laika gaitā?
– Man pašai patīk dzīvot Sāvienā. Protams, lielas pārmaiņas nebūs sagaidāmas. Lauksaimniecība šeit attīstās labi. Ir uzņēmīgi lauksaimnieki, kas neļauj aizaugt zemei, cerams, ka tas laika gaitā nemainīsies.
– Intervijas noslēgumā vēlos pajautāt, vai jums pašai ir kāda īpaši mīļa grāmata, ko ieteiktu izlasīt arī citiem?
– Par mīļākajām grāmatām – neteikšu, ka tā ir pati mīļākā, bet no pēdējā laikā lasītajām mani visvairāk ir saviļņojusi Veras Volkēvičas „Pļauka". Tā ir grāmata četros sējumos, un tajā attēlota daļa no latviešu tautas vēstures un cilvēku likteņiem.
Intervēja ELVA SAKNE